Akadēmiskais centrs
PĒTERIS ŠMITS (1869 - 1938)
P. Šmits (Šmits-Smiters, arī Šmidts) dzimis 1869. gada 25. decembrī pirmajos Ziemassvētkos Lisēniešu novada Pekša mājās Raunas pagastā, kā saimnieka dēls. Izglītoties viņš sāka ar pagasta skolu, bet jau otrajā gadā pārgāja uz draudzes skolu, tad uz Cēsu apriņķa skolu, kā arī uz guberņas ģimnāziju Rīgā.
Sācis studēt slāvu valodas Maskavas universitātē, kur nākošajā gadā (1892) pārgājis uz Pēterpili, lai austrumu valodu fakultātē studētu ķīniešu un mandžūru valodas. 1896. gadā studijas beidzis, paliekot universitātē, lai gatavotos zinātniskai darbībai šajā nozarē. P. Šmits devies 3 gadu komandējumā uz Ķīnas galvaspilsētu Pekinu. Braucienu uz Ķīnu cauri Sibīrijai, Mongolijai un Gobi tuksnesim pa zemes ceļu P. Šmits piemin savās atmiņās kā tādu, kas devis daudzus ierosinājumus un novērojumus nākošajam tautu tikumu un ierašu pētniekam, kas savos darbos nekad nav aizmirsis salīdzināt austrumu un Eiropas kultūru.
Prof. P. Šmita dzīves gaitas ir raksturīgas mūsu pirmo zinātnieku cīņai pēc izglītības, kas vēl grūti bij pieejama zemnieku dēliem.
Pēc 3 Pekinā pavadītiem gadiem P. Šmits jau 1899. gadā ar 1. jūliju ir ķīniešu valodas un literatūras profesora vietas izpildītājs jaunajā Tālo austrumu institūtā Vladivostokā; 1902. gadā Pēterpilī viņš iegūst maģistra grādu, noliekot paredzētos eksāmenus un aizstāvot disertāciju "Opyt mandarinskoj grammatiki", pēc kā viņu apstiprina par ārštata profesoru. P. Šmits minētajā institūtā divas reizes ieņēmis pat direktora amatu. 1918. gadā, kad institūtu pārvērš par universitāti, tad P. Šmits top tajā par kārtējo profesoru, bet filoloģijas fakultātē - dekāns 1919. un 1920. gadā.
Būdams tālu prom no dzimtenes, P. Šmits nekad to nav aizmirsis, gandrīz arvien tajā pavadīdams savu brīvo laiku, un rosīgi piedalījies latviešu sabiedriskajā dzīvē arī Tālajos austrumos, jo sevišķi tad, kad tur saplūda latviešu daudzums kā bēgļu, tā arī lielinieku laikam iestājoties. Vladivostokā veidojās nacionāla karaspēka vienība latviešu Imantas pulks, kura organizēšanas darbā dalību ņēmis arī prof. P. Šmits, kurš kopā ar šo pulku arī atgriezies Latvijā 1920. gadā. Tajā pašā 1920. gadā P. Šmits kļuva par profesoru līdz sava mūža beigām "jaunajā" Latvijas Universitātē.
Filoloģijas un filozofijas fakultātē P. Šmits ir bijis arī dekāns 1923./24. un 1924./25. mācību gadā, pēc tam arī prorektors studentu lietās. Laikā no 1923. līdz 1925. gadam viņš bija arī Filologu biedrības priekšnieks. Toties no 1930. gada oktobra P. Šmits kļuva par biedrības goda biedrs, toties pirms tam jau no 1920. gada viņš bija Rīgas Latviešu biedrības zinību komisijas priekšnieks. No 1932. gada, kad šo komisiju pārveidoja par Zinātņu komiteju, tad P. Šmits palika kā pēdējais priekšnieks līdz mūža beigām. 1927. gadā septembrī viņam goda doktora grādu piešķīra Upsalas universitāte, bet 1928. gada 30. martā - goda doktora grādu baltu filoloģijā piešķīra arī Latvijas universitātes filoloģijas un filozofijas fakultāte.
Prof. P. Šmits ir bijis visu laiku arī Latviešu folkloras krātuves kolēģijas loceklis, kā arī darbojies citās komisijās. Nodibinoties Vēstures institūtam, 1936. gadā P. Šmitu ieceļ kā vienu no pirmajiem šī institūta kārtējo biedru. Atzinību par savu darbu prof. P. Šmits ir guvis ar prēmijām, bet 1938. gada 15.maijā par darbību zinātniskā laukā viņam piespriesta augstākā atzinība - Tēvzemes balva.
Latvijas Universitātes Bibliotēkas lepnums ir P. Šmita grāmatu kolekcija - viena no tās speciālajām kolekcijām. Šis ir viens no lielākajiem dāvinājumiem Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātes bibliotēkai: kopā 2162 grāmatas (pēc 1939. gada datiem). Pirmās ziņas par prof. P. Šmita un Bibliotēkas saistību parādījušās jau 1920. gada 29. jūnija sēdes pirmajā atreferējumā, kurā viņš piedalījās pēc ierašanās Latvijā. P. Šmits ziņoja, ka dāvina Filoloģijas un filozofijas fakultātei vienu kasti ar grāmatām, kura 1920. gada rudenī pārgāja fakultātes bibliotēkas rīcībā. Pirmais ieraksts ar frāzi "Dāvinātas no prof. Šmidta" bibliotēkas inventāru grāmatā parādās 1920. gada 20. oktobrī; tiek iegrāmatotas pirmās 75 grāmatas. Profesors regulāri dāvināja fakultātei vērtīgas grāmatas, kā arī ar testamentu novēlēja bibliotēkai savas personīgās bibliotēkas atlikušo daļu ar unikāliem ķīniešu un mandžūru iespieddarbiem un rokrakstiem. Ne visi šīs kolekcijas izdevumi ir saglabājušies - to skaits, kas reģistrēts Elektroniskajā kopkatalogā uz 2016. gadu uzrāda 1380 izdevumus.
Kolekcijas tēma aptver latviešu folkloru, folkloristiku, etnoloģiju, baltistiku, valodniecību, austrumpētniecību, sinoloģiju, mandžūristiku, materiālus par Eirāzijas mazo tautu valodām, mitoloģiju, vēstures peripetijām. Latvijas Universitātes Bibliotēkai dāvināto darbu vidū ir ne mazums retu izdevumu, kas varētu būt vienīgie saglabājušies eksemplāri. Kolekcijā ir daudzi vērtīgi izdevumi ķīniešu, mandžūru u.c. austrumu valodās, kuros atspoguļota šo tautu kultūras vēsture. Cita P. Šmita kolekcijas daļa ietver izdevumus, kuri veltīti baltu, slāvu un somugru valodniecībai, kā arī viņa pētījumi latviešu folklorā un etnogrāfijā, darbi baltu filoloģijā. Ievērojamu daļu veido vārdnīcas un pētījumi lingvistikā - latviešu, lietuviešu, vācu, prūšu, slāvu, somugru valodniecības darbi, daudz etnoloģijas materiālu. Visvairāk izmantotā kolekcijas daļa līdz šim ir bijusi baltu valodniecība un folkloristika. Kolekcija kopumā raksturo profesora daudzpusīgās profesionālās intereses un plašos kontaktus ar ievērojamiem valodniekiem, etnogrāfiem un orientālistiem, ar kuru palīdzību kolekcija regulāri papildinājās. Tā izmantojama gan specifiskiem pētījumiem daudzās nozarēs, gan arī, lai paplašinātu redzesloku un zināšanas par noslēpumainajiem Austrumiem un ne mazāk noslēpumaino mitoloģisko pasauli, kā arī pasaules valodu un etnogrāfijas dziļākai izpētei.