Akadēmiskais centrs
RŪDOLFS MEIJERS (1880 - 1966)
R. Meijers dzimis Bolderājā ārsta baltvācieša ģimenē. Pirmo izglītību ieguva mājās, vēlāk pie Daugavgrīvas skolotāja M. Rubīna. Pēc Rīgas pilsētas klasiskās ģimnāzijas beigšanas ar sudraba medaļu 1900. gadā iestājās Tērbatas universitātē Fizikas un matemātikas fakultātē. Tolaik R. Meijeru kā jauno studentu aizrāva ievērojamā meteorologa prof. B. Strezņevska lekcijas, kas lielā mērā noteica R. Meijera turpmāko zinātniskās darbības virzienu. 1904. gadā viņš ieguva matemātikas kandidāta grādu, aizstāvot darbu par Saules radiāciju, kas tika godalgots ar zelta medaļu. R. Meijers vēl uz diviem gadiem palika Tērbatas universitātē, lai sagatavotos meteoroloģijas un fiziskās ģeogrāfijas profesūrai. 1906. gadā R. Meijers nokārtoja maģistra pārbaudījumus un pārtrauca darbību Tērbatas Universitātē, jo tika pieņemts Rīgas Politehniskajā institūta Fizikas laboratorija par asistentu. Gadu vēlāk iestājās Berlīnes universitātē. 1913. gadā aizstāvēja disertāciju Varšavas universitātē par optiskām parādībām atmosfēras ledus kristālos, iegūstot fiziskās ģeogrāfijas maģistra grādu, bet 1924. gadā ieguva filozofijas doktora grādu Berlīnes universitātē par disertāciju, kas veltīta halo parādībai.
Paralēli zinātniskai darbībai veidojās arī R. Meijera akadēmiskais statuss. Vēl būdams students Jurjevas universitātē, viņš kļuva par meteorologijas observatorijas ārštata asistentu. 1906. gadā R. Meijers akadēmisko darbību turpināja Rīgas Politehniskajā institūtā, kur vadīja praktiskos darbus fizikā. 1909. gada rudenī viņš tika ievēlēts par meteoroloģijas docentu, un laika posmā no 1913. līdz 1917. gadam lasīja arī fizikas lekcijas. R. Meijers sadarbojās ar Rīgas Politehniskā Institūta fizikas adjunktprofesoru H. Pflaumu (1862-1912), rentgenstaru pirmo pētnieku Krievijā. Pirmā pasaules kara laikā viņš paralēli mācījās analītisko mehāniku. 1917. gadā, kad Rīgu ieņēma vācu armija Politehnisko institūtu pārcēla uz Krieviju, un R. Meijers pārtrauca savu darbību tajā. 1918. gadā sāka strādāt Baltijas Tehniskajā augstskolā.
1919. gadā R. Meijers kļuva par fizikas docentu Padomju valdības dibinātajā Latvijas augstskolā, bet 1920. gadā viņu ievēlēja par profesoru Latvijas Universitātē. R. Meijers vienlaikus ieņēma arī Meteoroloģijas institūta (no 1936. gada Ģeofizikas un meteoroloģijas institūta) direktora posteni.
R. Meijers būdams Meteoroloģijas institūta direktors, bija arī institūta bibliotēkas vadītājs. 1927. gadā Meteoroloģijas institūta bibliotēkā bija 470 iespieddarbi, pamatā ārzemju institūtu publikācijas. Šo sējumu izvietošanai pietrūka telpu, plauktu, skapju. 1928./1929. mācību gadā Meteoroloģijas institūta bibliotēkā jau bija 719 sējumi, bet 1931. gadā - 800 sējumi.
R. Meijers Latvijas Universitātē lasīja kursus meteorologijā, atmosfēras dinamikā, klimataloģijā, sinoptikā, laika pareģošanas metodes, augstākajā matemātikā un eksperimentālajā fizikā Latvijas Universitātes Ķīmijas un Arhitektūras fakultāšu studentiem. Toreizējais Latvijas Universitātes Meteoroloģijas institūts atradās Kronvalda bulvārī 4, augšstāvā, no kurienes varēja nokļūt uz īpašu novērojumu platformu, kas bija iekārtota uz ēkas jumta. Profesors ar saviem asistentiem pavadīja daudz laika observatorijā. No šejienes tika iegūtas laika prognozes. Īpaša vērība tika pievērsta mākoņu novērošanai. Līdztekus zinātniskajai un pedagoģiskajai darbībai Latvijas Universitātē, R. Meijers strādāja arī Herdera institūtā, kuru uzturēja vietējā vācu "Herdera biedrība".
R. Meijers aktīvi darbojās Rīgas Dabaspētnieku biedrībā – no 1935. gada kā biedrības prezidents, no 1937. gada - goda loceklis. Profesors piedalījās daudzos biedrības rīkotajos pasākumos un izbraukumos, kas bija saistīti ar Latvijas dabas un tās bagātību izpēti. R. Meijers bija arī Latvijas Ģeogrāfijas biedrības, Latvijas Fizikas un matemātikas biedrības, Vācu meteoroloģijas biedrības, Vācu dabaspētnieku un ārstu biedrības, Starptautiskās Meteoroloģijas organizācijas Klimatoloģijas komisijas loceklis. Rīgas Dabaspētnieku biedrības biedru zinātniskais mantojums Latvijas Universitātes bibliotēkā.
No R. Meijera zinātniskajiem darbiem nozīmīgākais ir viņa "Haloerscheinungen", kas iznāca Vācijā 1929. gadā kā 12. sējums sērijā "Probleme der kosmischen Physik". Monogrāfija nav zaudējusi savu aktualitāti arī mūsdienās, tiek citēta izdevumos par atmosfēras optiku. Jāpiemin arī profesora uzrakstītā nodaļa "Atmospharishe Strahenbrechung" apjomīgā izdevuma "Handbuch der Geophysik" 8. sējumā. Zinātniskie raksti tapuši kopā ar pazīstamo vācu meteorologu A. Vegeneru (1880-1930) un ģeologu E. Krausu (1889-1970).
R. Meijers 1939. gadā repatriējās uz Vāciju, kur kļuva par meteoroloģijas profesoru. No 1940. gada līdz 1945. gadam bija Pozenas Universitātes Ģeofizikas institūta direktors. Divus gadus strādājis Frankfurtē pie Mainas universitātē (1948-1950). Vēlāk kļuva par Getingenas universitātes emeritētu profesoru, paliekot arī slavenās universitātes mācību spēku sastāvā.
R. Meijera darbība devusi nozīmīgu ieguldījumu zinātnes attīstībā Latvijā. Viņam ir neapšaubāmi nopelni kvalificētu dabaszinātnieku, meteorologu, ķīmiķu paaudzes veidošanā 20.- 30. gadu Latvijā.
Eiduss J. Ievērojamais Rīgas meteorologs Rūdolfs Meijers / J.Eiduss, H.Meijers-Elcs, J.Stradiņš. // Zvaigžņotā Debess. - Nr.109 (1985, rudens), 48.-51.lpp.
Jansons, Jānis. Fizikas un matemātikas biedrības darbība / Jānis Jansons. // Latvijas Universitātes Fizikas institūts (1919-1944) un tā sagatavotie fiziķi : veltījums fiziķiem, viņu radiem, draugiem un skolēniem / Jānis Jansons. - (Latvijas Universitātes zinātnieki). - Rīga : LU Akadēmiskais apgāds, 2008. - 189.-193.lpp.
Jansons, Jānis. Rūdolfs Meijers / Jānis Jansons. - ( 3. Pirmie mācību spēki) - R. Meijera publ.: 28.-29.lpp. // Latvijas Universitātes Fizikas institūts (1919-1944) un tā sagatavotie fiziķi : veltījums fiziķiem, viņu radiem, draugiem un skolēniem / Jānis Jansons. - (Latvijas Universitātes zinātnieki). - Rīga : LU Akadēmiskais apgāds, 2008. - 26.-29.lpp. : il.
Meijers Rūdolfs : [īsas biogrāfiskas ziņas] // Es viņu pazīstu : latviešu biogrāfiskā vārdnīca.. - [Grandheivena] : Raven Printing, 1975. - 335., 562.lpp.
Meijers, Rūdolfs // Latvijas darbinieku galerija, 1918-1928 / P.Krodera red. - (Augstskola). - Rīga : Grāmatu Draugs, 1929. - 160.lpp.
Meyer, Rudolf, Haloerscheinungen : theoretische Beiträge zur meteorologischen Optik / von Rudolph Meyer. Riga : Verlag der Buchhandlung G. Löffler, 1925. - 79 S. Abhandlungen des Herder-Instituts zu Riga ; Bd. 1, Nr. 5.