NAUMS GREGORS LEBEDINSKIS

NAUMS GREGORS LEBEDINSKIS (1888 - 1941)

Prof. N. Lebedinskis dzimis 1888. gada 22. martā Odesā, fabrikas direktora ģimenē.

Pēc 1. komercskolas pabeigšanas Kijevā 1907. gadā N. Lebedinskis iestājās Cīrihes universitātes filozofijas fakultātes II nodaļā. Specializējās zooloģijā un salīdzināmajā anatomijā A. Langes vadībā. 1913. gadā ar uzslavu absolvēja universitāti. 1913. gada 24. februārī Cīrihes universitātes Matemātikas-dabaszinātņu fakultātes sēdē N. Lebedinskim piešķīra filozofijas doktora grādu Dr.phil. (Dr. phllosophlca) par viņa teicamo disertāciju "Apcerējumi par putnu iegurņa morfoloģiju un attīstību", kā arī par atbilstoši nokārtotajiem eksāmeniem. Tajā pašā gadā profesors kļūst par Šveices pavalstnieku. Divus semestrus profesors strādā Halles zooloģiskajā institūtā par volontiera asistentu pie V. Hekera Hallē.⁴

Sākoties pirmajam pasaules karam, N. Lebedinskis atgriezās Cīrihē un strādāja Bāzeles universitātes zooloģiskajā institūtā pie F. Čokes, kur 1917. gadā kļuva par privātdocentu. 1918. gadā Bundcsrāts Bernē Dr. Lebedinski ievēl par suppleantu Visšveices eksaminācijas komisijā ārstiem, zobārstiem un veterinārārstiem Bāzelē.⁴

Nodibinoties Latvijas Universitātes Matemātikas un dabaszinātņu fakultātes dabaszinātņu nodaļai, izrādījās, ka nepieciešamas radikālas izmaiņas zooloģijas priekšmetu mācīšanā. Tāpēc Universitātes vadība 1920. gadā nolēma pieaicināt speciālistu no ārzemēm. Šim nolūkam izraudzījās N. Lebedinski.³

Tālākās N. Lebedinska darba gaitas cieši saistījās ar Latvijas Universitāti, kur 1920. gadā viņu ievēlēja par docentu, bet no 1921. gada 15. oktobra - par profesoru. 1920. gada 22. septembrī oficiāli nodibināja Eksperimentālās zooloģijas un zootomijas institūtu, kuru 1923. gada 1. aprīlī pārdēvēja par Salīdzināmās anatomijas un eksperimentālās zooloģijas institūtu. Institūtu nodibinājis un vadījis N. Lebedinskis , kas kā jauna universitātes mācību iestāde tika atklāta 1920. gada 31. oktobrī pie Latvijas Universitātes Matemātikas un dabaszinātnes fakultātes.⁴ Iekārtas un zinātniskās produktivitātes ziņā N. Lebedinska vadītais institūts izvirzījās par vienu no labākajiem starp visām pārējām universitātes fakultātēm. Institūta nodibināšana deva iespēju dabaszinātņu studentiem klausīties speciāli piemērotu dzīvnieku fizioloģijas kursu, un iespēju strādāt praktiskus darbus dzīvnieku fizioloģijā.⁵

N. Lebedinskis lasīja mugurkaulnieku salīdzināmās anatomijas un attīstības vēstures, kā arī eksperimentālās zooloģijas kursus, parādot jaunākos sasniegumus un atklājumus šajās disciplīnās. N. Lebedinskis ātri apguva latviešu valodu, un lekcijas lasīja latviešu valodā.³

Prof. N. Lebedinskis bija ļoti aktīvs sabiedriskajā darbībā. Par to liecina viņa līdzdalība un darbošanās vairākās biedrībās: Latvijas Bioloģijas biedrībā, Latvijas Universitātes Botāniskā dārza draugu biedrībā, kā arī bija biedrs Cīrihes dabaspētnieku biedrībā Bernē, Šveices dabaspētnieku biedrībā, Rumānijas Vecuma apkarošanas un vecuma pētīšanas institūta korespondētājs un goda biedrs. Bijis arī Latviešu konversācijas vārdnīcas līdzstrādnieks.³

Lai nodrošinātu pilnvērtīgu mācību procesu 1920. gadā N. Lebedinska nodibinātajam Salīdzināmās anatomijas un eksperimentālās zooloģijas institūtam bija nepieciešama arī sava bibliotēka ar nozares krājumu. Institūta bibliotēkas galvenais uzdevums bija mācību literatūras sagāde savā specialitātē. Katras fakultātes padomes sēdē kādam zinošam speciālistam uzdeva organizēt un pārzināt bibliotēku.²

No 1924. līdz 1926. gadam Salīdzināmās anatomijas un eksperimentālās zooloģijas institūta bibliotēku vadīja un pārzināja profesors N. Lebedinskis.²

N. Lebedinskis sagatavoja un publicēja arī mācību grāmatas studentiem latviešu valodā: "Vispārējā zooloģija un eksperimentālā bioloģija" (1924) un "Mugurkaulnieku salīdzināmā anatomija" (1934).³

N. Lebedinskis publicējis ap 60 zinātniskus rakstus, kas bija veltīti salīdzināmai anatomijai, paleontoloģijai, embrioloģijai, evolūcijas mācībai, par organisma atjaunošanu.³

1927. gādā bibliotēkas pārraudzību pārtraucis, bet jau 1928./29. mācību gada laikā institūta bibliotēkas vadība atkārtoti uzticēta N. Lebedinskim.²

Traģisks bija N. Lebedinska dzīves noslēgums. Pēc tautības viņš bija ebrejs. Neņemot vērā N. Lebedinska lielo popularitāti un autoritāti Eiropā, vācu okupācijas laikā 1941. gadā viņu atcēla no institūta direktora posteņa un atlaida no darba. Prof. N. Lebedinskis lūdza atļauju atgriezties Šveicē. Sākumā, pamatojoties uz universitātes lūgumu, viņam atļāva dzīvot savā dzīvoklī, lai gan citiem ebrejiem bija jādodas uz geto. Latvijas Universitātes arhīvā saglabājusies N. Lebedinska personīgā lieta, kurā viņš 1941. gada 17. septembrī raksta:

"Tā ir mana sirdslieta, ja, izmantojot šo gadījumu, es atļaujos izteikt universitātei, bet sevišķi mūsu fakultātei siltu, izjustu pateicību par visām koleģiālām attiecībām, kā arī par pastāvīgo gatavību sniegt palīdzību maniem pētījumiem visas manas 21 gadu ilgās zinātniskās un pedagoģiskās darbības laikā Latvijā".³

Okupācijas varas iestādes gaidītās izbraukšanas atļaujas vietā tika atsūtīts rīkojums doties uz geto. Glābšanās ceļa nebija. Okupācijas varas pārstāvji, domādami ka profesors ar ģimeni aizbēdzis, atlauzuši profesora dzīvokļa durvis, kurā viņi atraduši pašu profesoru, viņa sievu un dēlu mirušus.³

1http://periodika.lv/#searchResults;simpleQuery=Naums%20Lebedinskis

²Latvijas Universitātes Bibliotēka laikmetu griežos / Latvijas Universitātes Bibliotēka ; [Andris Šnē, Georgs Briežkalns, Gita Treide ; sastādītāja Mārīte Saviča ; bibliogrāfiskā redaktore Diāna Paukšēna]. Rīga : LU Akadēmiskais apgāds, c2007. 159 lpp. : il., faks. ; 25 cm. ISBN 9789984802855.

³http://skolai.daba.lv/liis/biologi_lv/lebedinskis.shtml

⁴Latvijas Universitāte.  Latvijas Universitāte, 1919-1929. Rīga : Latvijas Ūniversitāte, 1929. 615, [1] lpp.

5Latvijas Universitāte divdesmit gados, 1919-1939. [Rīga] : Latvijas Universitāte, 1939. 2 sēj. ; 23 cm. 535. lpp.