JĒKABS LAUTENBAHS JŪSMIŅŠ (1847 - 1928)
Rakstnieks, literatūrvēsturnieks, folklorists, Tērbatas universitātes un Latvijas Universitātes profesors.
J. Lautenbahs dzimis 1847. gada 20. jūlijā Kurzemē Matkules (agrāk Sabiles) muižā saimnieku ģimenē, kā vecākais dēls. Lasīt un rakstīt mācīja mātes jaunākais brālis Jānis, bet skolas gaitas sāka Vecdzegužu mājās, kur šo māju saimnieka dēls mācījis citu saimnieku dēlus. Pēc tam laikā no 1863. līdz 1865. gadam mācījies Kuldīgas apriņķa skolā, no kuras naudas trūkuma dēļ izstājās un divus gadus strādāja par tiesas rakstveža palīgu. Atmiņās J. Lautenbahs raksta: "darba nav bijis daudz, vien jāgatavo aploksnes, jānumurē un jāiešuj akti, bet pēc tam uz lauka jālasa akmeņi", tāpēc darbu pamet. Otrajā darba vietā atkal bijis daudz darba, jo pašam rakstvedim paticis medīt, tāpēc visi rakstu darbi atstāti palīgam, bet J. Lautenbaham tas paticis.3
1867. gadā 20 gadu vecumā J. Lautenbahs iestājās Kuldīgas ģimnāzijā un mācījās līdz 1870. gadam, bet mācības, diemžēl, nepabeidza. Ģimnāzijas laikā saaukstējās un saslima, divas reizes tika operēts, tāpēc slimības dēļ pus gadu neapmeklēja skolu, bet latīņu valodu mācījās, staigājot pa birzi. Atgriežoties skolas solā atlicis secināt, ka nekas nav nokavēts, jo pašmācības ceļā apgūts tas pats, kas mācīts skolā. Ģimnāzijā J. Lautenbahu sevišķi interesēja latīņu, franču un grieķu valodas, bet teoloģija patika jau no apriņķa skolas laikiem. Viņam patika arī dziedāt - ģimnāzijā dziedāja kvartetā.3
J. Lautenbahs pašmācībā sagatavojas ģimnāzijas gala eksāmenam, kuru Liepājas ģimnāzijā nokārtoja 1874. gadā. Naudas trūkuma dēļ nevarēja tālāk uzsākt studijas, tāpēc strādāja par mājskolotāju Kapsētas (Kapsēdes) muižā Liepājas pusē.1
1875. gadā 28 gadu vecumā J. Lautenbahs īstenoja savu sapni un iestājās Tērbatas (Jurjevas) universitātē, kur vispirms studēja teoloģiju, bet vēlāk filoloģiju un filozofiju. 1878. gadā pēc nolasītās lekcijas par latviešu gramatikas vēsturi "Zur Geschichte der lettischen Grammatik" viņu iecēla par latviešu valodas lektora vietas izpildītāju.1
Paralēli darbam augstskolā J. Lautenbahs nodevās rakstniecībai. Pirmie literārie darbi bija stāsti. 1975. gadā laikrakstā "Baltijas Vēstnesis" tika iespiesti viņa darbi: "Valtiņš", bet gadu vēlāk - "Zilās acis". Stāstā "Zilās acis" (1876) attēlota Abavas upe, Kandavas un Sabiles pilsētas.
Mācīdamies Vecdzegužu mājās, vasarās Abavā kopā ar skolotāju un skolas biedriem peldējās un makšķerēja, upes krastos lasīja spradzenes un kazenes, bet ziemā pa aizsalušo upi slidoja un no krastiem laidās lejā ar ragavām.3
Būdams lektors J. Lautenbahs turpināja arī filozofijas, vēstures un valodniecības studijas. 1885. gadā viņu ievēlēja par štata lektoru. 1887. gadā ar rakstu par latviešu reliģiju "Der Religion der Letten" viņš ieguva filozofijas zinātņu kandidāta grādu. 1889. gadā universitāte J. Lautenbahu sūtīja uz Vidzemi un Kurzemi pētīt latviešu valodas dialektus. Komandējuma rezultātā tapa pētījums par Abavas izloksnēm "Der Dialekt der mittleren Abau (Kurland)". Izmantojot universitātes materiālo atbalstu, 1894. gadā J. Lautenbahs Krievijā padziļināti studēja krievu valodu, un divus gadus vēlāk jau devās garākā komandējumā uz Rietumeiropas valstīm.
1896. gadā J. Lautenbahs aizstāvēja maģistra disertāciju par lietuviešu un latviešu folkloras vēsturi. Disertācijā "Очерки из истории литовско-латышского народного творчества" tiek salīdzinātas abu tautu tautasdziesmas, mīklas un sakāmvārdi. Pēc disertācijas aizstāvēšanas J. Lautenbahu ievēlēja par salīdzināmo valodu privātdocentu, bet no 1904. līdz 1918. gadam viņš bija profesors.2
J. Lautenbahs bija ne tikai mācībspēks, bet arī rakstnieks, dzejnieks un literatūrvēsturnieks; izmantojis pseidonīmus Jakobus, Jūsmiņš, Jūsminis, Montanus, Sabilnieks. 1881. gadā žurnālā "Pagalms" nodrukāja stāstu "Pazudušais Katrīnes dālderis", ko kritiķi uzskatīja par vienu no labākajiem J. Lautenbaha darbiem. Visus stāstus caurstrāvoja mīlestības un romantikas tēma. Vēlākie tēlojumi ir mierīgāki, tie ietvēra gan fantāzijas, gan ikdienišķi reālas lietas.6
Īsta literārā darbība sākās 18. gadsimta. 80. gados, kad 1880. gadā iznāca dzejoļu krājuma "Līga" pirmā daļa (1889. gadā 2. daļa), kas veltīta latviešu Otrajiem vispārējiem dziesmu svētkiem. J. Lautenbahs rakstījis arī episko dzeju: "Zalkša līgava" (1880), "Niedrīšu Vidvuds" (1891), kā arī dažas lugas.6
J. Lautenbahs ir bijis pirmā ilustrētā ģimenes žurnāla latviešu valodā "Pagalms" redaktors laikā no 1881. līdz 1882. gadam, kā arī žurnāla "Rota" līdzredaktors laikā no 1886. līdz 1888. gadam.4
Laikā no 1919. gada līdz 1928. gadam J. Lautenbahs bija Latvijas Universitātes Filoloģijas un filozofijas latviešu literatūras un vispārīgās literatūras profesors. 1924. gadā viņu ievēlēja par Latvijas Universitātes baltu filoloģijas goda doktoru (Doctor honoris causa).5
Strādājot Latvijas Universitātē, prof. J. Lautenbahs savas lekcijas izdevis grāmatās: "Vispārīgā literatūras vēsture" ([1921]), "Latviešu literatūras vēsture" divās daļās (1922, 1928), "Angļu literatūras vēsture XVI gadsimtenī" (1922).6
Prof. J. Lautenbaha zinātniskie raksti latviešu, krievu un latviešu valodā par latviešu agrāko kultūru (seno rakstu, drāmu), burtniecību, latviešu mitoloģiju (likteņa dievībām, pavasara dievībām), lietuviešu folkloru tika iespiesti žurnālos "Pagalms", "Rota", "Austrums", "Apskats", kā arī Zinību komisijas rakstu krājumos un dažādos laikrakstos.6
Latvijas Universitātes Bibliotēka 1929. gadā saņēma J. Lautenbaha grāmatu dāvinājumu 433 eksemplāru apmērā, kā arī viņa darbu manuskriptus.5 Grāmatu klāsts ir daudzveidīgs - tie ir izdevumi valodniecībā, literatūrzinātnē, folklorā, teoloģijā un daiļliteratūrā. Dāvinājumā ietilpst izcilu filozofu un domātāju - Platona, Aristoteļa, Homēra darbi. Kolekcijā pārstāvēti arī vācu literatūras autoru izdevumi, piemēram, 18. gadsimta pārstāvja J. G. Herdera, kā arī 19. gadsimta dzejnieka J. V. Gētes darbi.
Dāvinājumā ietverti arī izdevumi vēstures, bioloģijas, ģeoloģijas un fizikas nozarēs. Grāmatas, galvenokārt, ir vācu, krievu un latviešu valodās. Šiem materiāliem unikālu vērtību piešķir daudzos izdevumos esošie autoru, sastādītāju un tulkotāju īpaši veltījuma ieraksti J. Lautenbaham.
Dāvinājumā atrodami arī J. Lautenbaha manuskripti un personīgie dokumenti: apbalvojumi, mantojuma dokumenti u.c., kas sniedz plašāku informāciju par viņa zinātnisko darbību. Manuskripti ir rakstīti latviešu, krievu un vācu valodā ar zoss spalvu gan burtnīcās, gan uz lapām, gan uz dažādu veidlapu un pat zīmīšu otrajām pusēm.
Manuskriptos atrodama dažāda satura informācija, sākot ar J. Lautenbaha studiju gados sarakstītiem lekciju pierakstiem filozofijā, teoloģijā un loģikā. Kolekciju papildina vairāki nozīmīgi konspekti par latviešu valodas gramatiku un lirikas mākslu. Tā kā J. Lautenbahs kā privātdocents Tērbatas universitātē ir pasniedzis kursu par Rietumeiropas literatūru, tad viņa kolekcijā ir atrodami konspekti par dažādu tautu literatūras vēsturi, piemēram, par spāņu literatūras vēsturi no 11. līdz 17. gadsimtam, itāliešu literatūras vēsturi no 14. līdz 16. gadsimtam, 16. gadsimta angļu literatūras vēsturi, 19. gadsimta krievu literatūras vēsturi, viduslaiku literatūru un Romas literatūras vēsturi.
Unikālo manuskriptu kolekciju bagātina J. Lautenbaha veidotā "Latviešu-krievu vārdnīca", kuras apjoms ir 740 lappuses, bet lapu izmērs ir 23 x 36 cm.
1Alunāns, Ādolfs. Iewehrojami latweeschi : skizes un atzerejumi / Adolfs Allunans.- Jelgawa : druk. A. Reinbergs, 1890.- 2 sēj. (2.sēj., 58. - 69.lpp.).
2Ariste, Pauls. Latviešu valoda Tartu universitātē / Pauls Ariste.- Padomju Students.- Nr. 31 (1982, 13. maijs), 3. lpp.
3Atziņas : latvju rakstnieku autobiografijas / K. Egles sakārtojums un bio-bibliografija.- Cēsis ; Rīga : Jēpe, 1923.- 3 sēj. (1.sēj.,7.-74. lpp.).
4Lautenbach-Jūsmiņš : [raksti / A. Gobas priekšvārds]. Rīga : Valters un Rapa, 1928., 78 lpp.
5Profesora Jēkaba Lautenbaha (1847–1928) dāvinājums [elektroniskais resurss] / Latvijas Universitātes Bibliotēka -Tiešsaistes pakalpojums. – Rīga, 2015. – Nos. no tīmekļa lapas. – Pieejas veids: Tīmeklis WWW. URL: http://www.biblioteka.lu.lv/e-resursi/kolekcijas-davinajumi/davinajumi/lautenbaha-kolekcija/ - Resurss aprakstīts 2016. g. 29. jūnijā.
6Zeiferts, Teodors. Latviešu rakstniecības vēsture / Teodors Zeiferts.- Rīga : A. Gulbja apgādībā, [1922]-1925. 3 sēj. : il. (2. sēj, 297.-308.lpp.).
-
ROBERTS AKMENTIŅŠ
-
JĒKABS ALKSNIS
-
FRANCIS BALODIS
-
IMANUELS BENCINGERS
-
ERNESTS BLESE
-
RŪDOLFS EGLE
-
ERNESTS FELSBERGS
-
EMANUELS GRINBERGS
-
LUDVIGS VILHELMS KERKOVIUS
-
PĒTERIS ĶIĶAUKA
-
EDGARS ĶIPLOKS
-
PĒTERIS LAURINOVIČS
-
JĒKABS LAUTENBAHS JŪSMIŅŠ
-
NAUMS GREGORS LEBEDINSKIS
-
EIŽENS LEIMANIS
-
EDGARS LEJNIEKS
-
ARVĪDS LEPPIKS
-
ARVĪDS LŪSIS
-
JĀNIS MAIZĪTE
-
NIKOLAJS MALTA
-
RŪDOLFS MEIJERS
-
KRISTAPS MORBERGS
-
ALEKSANDRS PAVARS
-
MILDA SKUDIŅA
-
EMBRIKS STRANDS
-
KĀRLIS STRAUBERGS
-
PĒTERIS ŠMITS
-
ERNESTS ŠTĀLBERGS
-
GRIGORIJS ŠVARCS
-
JĀNIS VĀRSBERGS
-
PĒTERIS ZĀLĪTE
-
EDMUNDS ZIEMELIS