Akadēmiskais centrs
EMBRIKS STRANDS (1876 - 1947)
E. Strands dzimis 1876. gada 2. jūnijā Olā, Hallingdāles ielejā, Norvēģijā. Bērnības galvenās intereses bijušas grāmatas, dzīvā daba, kukaiņi, putni. Ciematā ticis iedēvēts par "putnu Embriku". 16 gadu vecumā 1892. gadā atstāja tēva mājas un turpināja mācības Kristiānijā (tagadējā Oslo), kur īsā laikā ar izcilību pabeidza gan vidusskolu, gan augstskolu, iegūstot visaugstākās atzīmes. 1897. gadā nokārtoja filozofijas pārbaudījumu ar vērtējumu "laudabilis prae ceteris" ("izcili"). Turpmāk viņš pievērsās vienīgi zooloģijas studijām.
1901. gadā publicēja savu pirmo grāmatu par Norvēģijas putniem "Norske fyglar i sitjefuglarne", kas bija pirmā populārzinātniskā norvēģu grāmata par putniem, pie tam, rakstīta jaunnorvēģu valodā. No 1898. līdz 1903. gadam kā Oslo universitātes stipendiāts apceļoja lielāko daļu Norvēģijas ar uzdevumu Norvēģijas kukaiņu paraugu vākšanai Universitātes muzejam. Oslo universitātes Zooloģiskā muzeja pārziņa vietnieka darbā viņš nostrādāja 2 gadus, bet nodoms par pastāvīgu darbu šajā muzejā nerealizējās, jo viņu šai amatā izkonkurēja K. Bonnevie, kura vēlāk kļuva par norvēģu pirmo sievieti - profesori. Ar Norvēģijas akadēmisko vidi turpmākajos gados E. Strandam veidojās samērā nelabvēlīgas attiecības, un savā tēvzemē viņš nebija populārs - pretstatā ārzemju plašajai atzinībai.
1903. gadā E. Strands atstāja Norvēģiju un devās uz Vāciju padziļināti studēt zooloģiju (1903-1904) Marburgas universitātē. Strādāja dažādās Vācijas universitātēs un muzejos. 1905. gadā uzsāka darbu Štutgartes Valsts dabaszinību muzejā pie eksotisko arahnīdu krājuma apstrādes, darbojās arī Tībingenā un vēlāk Senkenberga muzejā Frankfurtē, kas bija ievērojama ar ārkārtīgi plašām insektu kolekcijām un pasaulslavenu bibliotēku šajā jomā. No 1907. gada strādāja Vācijas lielākajā dabaszinātņu muzejā - Berlīnes Karaliskajā Zooloģiskajā muzejā - apstrādāja dažādu lielu zooloģisko ekspedīciju materiālus, arī pats piedalījās vairākās ekspedīcijās. 1912. gadā pieņēma papildus darbu Berlīnes Entomoloģijas muzejā Dālemā. Veica plašu zinātnisko darbību, aprakstot neskaitāmas kukaiņu sugas, daudz ieguldījuma deva dažādu eksotisko kukaiņu, zirnekļu, tauriņu aprakstīšanai un sistematizēšanai, atklājot starp tiem daudzas jaunas sugas. Tas veicināja ārkārtīgi ražīgu zinātnisko publikāciju tapšanu.
No 1910. līdz 1929. gadam E. Strands bija redaktors izdevumam "Archiv für Naturgeschichte"; Papildus ir redaktors arī tādiem izdevumiem kā "Lepidopterorum Catalogus" (no 1922. gada) un "Entomologische Zeitung". Viņa līdz 1918. gadam publicētie raksti par zooloģijas jautājumiem uzskaitīti krājumā "Archiv für Naturgeschichte"; tajā pašā laikā sarakstītie entomoloģiskie apcerējumi - laikrakstā "Wiener Entomologische Zeitung"; kopā ap 1200 atsevišķi raksti. E. Strands vēlāk publicējis daudzus citus rakstus. Viņa lielākais darbs ir "Japanische Spinnen". E. Strands nodarbojies, galvenokārt, ar arahnoloģiju, lepidopteroloģiju un himenopteroloģiju, atklājis daudzas jaunas sugas un aprakstījis tās. Vairākas no tām citi pētnieki nosaukuši viņa piemiņai. Daudzi zoologi veltījuši arī jaunatrastus kukaiņus un dzīvniekus prof. E. Strandam, ietverot nosaukumos viņa vārdu dažādās variācijās goda parādīšanai. Jau līdz 1929. gadam 119 zoologi bija nosaukuši viņa vārdā 137 jaunas sugas un 8 ģintis: Strandia, Strandiella, Strandiellus, Strandibunus, Strandibalonius, Strandiola, Embrikia, Embrikiola. Dabas filozofijā Stranda vārds saistās ar jēdzienu Strandoneum.
1922. gada beigās E. Strands saņēma Latvijas Universitātes uzaicinājumu kļūt par tās mācībspēku, konkrētāk - par zooloģijas profesoru. Universitātes avīzes "Students" 1922. gada 22. novembra numurā tiek sniegta informācija, ka 15. novembra Latvijas Universitātes Padomes sēdē Matemātikas un dabaszinātņu fakultātes dekāns ziņo, ka par sistemātiskās zooloģijas profesoru ievēlētais Dr. Vilhelmi no Berlīnes atteicies uzaicinājumam un viņa vietā tiek ievēlēts Norvēģijas pavalstnieks Dr. E. Strands, kurš plaši pazīstams ar saviem daudzajiem pētījumiem un publicējumiem. Dr. E. Strands vienlaicīgi arī kļuva par Latvijas Universitātes Sistemātiskās zooloģijas institūta direktoru un vadīja tā pārvietošanu un iekārtošanu jaunās telpās. 1924. gada 26. septembrī viņu ievēlēja arī par Latvijas Universitātes Hidrobioloģiskās stacijas direktoru.
1925. gadā prof. E. Strands jau bija Latvijas pārstāvis starptautiskā jūras pētniecības kongresā Kopenhāgenā. 1928. gadā prof. E. Strands uzsāka Sistemātiskās zooloģijas institūta rakstu "Folia Zoologica et Hydrobiologica" izdošanu un rediģēšanu. Raksti iznāca līdz pat 1943. gadam un tika augsti vērtēti zinātnes pasaulē. Viņam padotās iestādes ar saviem zinātniskajiem darbiem kļuva aizvien pazīstamākas ārzemēs. 1929. gadā prof. E. Strands tika ievēlēts par Latvijas Universitātes Goda doktoru. Latvijas Universitātes profesūras laikā E. Strands vairāk pievērsās kabineta darbam un ekspedīcijās vairs nepiedalījās. Tādēļ sevišķu vērtību ieguva kontaktu ceļā saņemtā zinātniskā literatūra un pētījumu materiāli.
Latvijas Universitātē prof. E. Stranda pamatdarba vieta bija Matemātikas un dabaszinātņu fakultātes Sistemātiskās zooloģijas institūts, kur profesors lasīja kursus Vispārīgajā un bezmugurkaulnieku zooloģijā, speciālajā sistemātiskajā zooloģijā, zooģeogrāfijā, kā arī vadīja praktiskos darbus, speciālos praktiskos darbus, kandidātu darbus un seminārus. Visu laiku, paralēli mācību darbam ar studentiem, viņš turpināja intensīvu faunas pētniecības darbu, par ko liecina daudzās publikācijas. Grāmatā "Latvijas Universitāte 1919-1929" E. Stranda publikāciju saraksts vien aizņem vairāk nekā 23 lappuses sīkā drukā.
E. Strands labi pārvaldīja angļu, dāņu, norvēģu, vācu un zviedru valodu, daudzmaz prata arī franču un latīņu valodu. Latvijas Universitātē ar Universitātes padomes atļauju viņš lekcijas lasīja vācu valodā, lai gan Universitātes prasība bija visiem ārvalstu mācībspēkiem 5 gadu laikā pāriet uz latviešu valodu. Vācu valodā prof. E. Strands sazinājās arī ar kolēģiem. Vēlāk lekcijas pārtulkotas latviski un tad profesors tās nolasījis latviešu valodā.
Norisinoties aktīvai publikāciju apmaiņai ar citiem zinātniekiem, auga arī profesora personiskā zinātniskā bibliotēka. Joprojām apjomā nepārspēts ir laika posmā no 1936. līdz 1939. gadā izdotais profesora sešdesmitgadei veltītais izdevums "Festschrift zum 60 Geburtstag von Professor Dr. Embrik Strand", kas aptvēra 5 sējumus kopskaitā ap 3438 lappusēm, un kurā 126 pazīstami zoologi no 5 kontinentu 125 zemēm veltījuši profesoram savus sacerējumus. Interesanti piezīmēt, ka no savu tautiešu norvēģu puses šim prof. E. Stranda jubilejas izdevumam atsaucība nebija liela, arī kopumā sadarbība ar norvēģu zinātniekiem nebija aktīva, kaut arī pasaules mērogā viņa vārds bija plaši pazīstams.
1940. gadā un kara gados Universitātes personāls piedzīvoja lielas izmaiņas akadēmiskajā sastāvā, taču prof. E. Strands palika Latvijā, un pēc Lielā Tēvijas kara pirmajā pēckara gadā iesaistījās darbā Latvijas valsts universitātē Zooloģijas katedrā pie Bioloģijas fakultātes.
Prof. E. Strands bija daudzu zinātnisko biedrību goda biedrs: Vācu Dabaspētnieku akadēmijā "Leopoldina" (arī senātā), Starptautiskajā Entomoloģiskajā savienībā, Beļģijas Entomoloģijas savienībā, Čehoslovakijas Entomoloģijas biedrībā, korespondētais biedrs Beļģijas Entomoloģijas biedrībā, Dabas pētnieku biedrībā Gerlicā, Dabas pētnieku biedrībā Visbādenē, Argentīnas Entomoloģijas biedrībā, Čīles Dabas pētnieku biedrībā, Coimbras Universitātes zooloģiskā muzeja korespondents, Francijas Zooloģijas savienības mūža biedrs, Londonas Karaliskās entomoloģijas biedrības, Linneja biedrības Londonā, Londonas Zooloģijas biedrības, Latvijas Bioloģijas biedrības, Rīgas Dabaspētnieku biedrības biedrs.
Pēc prof. E. Stranda nāves radās neskaidrības par to, kurš būs E. Stranda bibliotēkas īpašnieks, tomēr Latvijas Universitāte ieguva lielāko daļu no viņa slavenās personiskās bibliotēkas. Saskaņā ar 1927. gada E. Stranda testamentu bibliotēka tika novēlēta dažādām ārzemju zoologu biedrībām. Taču pirms nāves profesors bija izteicis vēlēšanos, lai viņa bibliotēka pārietu Latvijas Valsts Universitātes Bioloģijas fakultātes Sistemātiskās zooloģijas katedras īpašumā kā nedalīta vienība, saglabājot nosaukumu "Profesora Stranda bibliotēka". Savas dzīves laikā E. Strands bija sakrājis bagātīgu bibliotēku savas profesionālās darbības jomā, jo daudz laika un līdzekļu veltīja zinātnei, pētniecībai, grāmatu iegādei, kā arī sarakstei ar citu valstu zoologiem, rezultātā iegūstot vērtīgus izdevumus savai bibliotēkai dabaszinātnēs, pamatā zooloģijā. Ar maksimālu pilnīgumu kolekcionēdams publikācijas entomoloģijā, prof. E. Strands ir apkopojis arī izdevumus par sev parādīto godu. Par viņa grāmatu kolekcijas sākotnējo apjomu ir pretrunīgi dati - tiek minētas 6000 līdz 9000 vienības visās bioloģijas nozarēs, pamatā - zooloģijā, sevišķi entomoloģijā. Eksemplāri ne visi ir saglabājušies, pārsvarā slikto glabāšanas apstākļu un biežo glabāšanas vietu maiņas dēļ. Daļa no prof. E. Stranda bibliotēkas, tai skaitā seni un ļoti vērtīgi izdevumi, palika Bioloģijas fakultātes bibliotēkas rīcībā, bet par šīs daļas konkrēto apjomu nav precīzu ziņu. Vairums materiālu orientēti uz zinātnisko pētījumu apkopojumu statusu, taču kolekcijā atrodams ne mazums vēsturiski unikālu iespieddarbu. Līdz ar daudzajām publikācijām, kurās ir autoru dāvinājumu ieraksti, ne mazums ir arī izdevumu, ko autors iegādājies pats. Gandrīz visos izdevumos ir piederības zīmogs, dažās īpaši vērtīgās grāmatās tas ir pat uz katras lapas, jo sevišķi ilustrētajos izdevumos. Zīmoga teksts laika gaitā variē: "Bibliothek des Zoologen Embrik Strand", "Bibliothek des Zoologen Embrik Strand (Berlin)", "Bibliothek des Zoologen Embrik Strand (Riga)", "Bibliothek des Zoologen Prof. Dr. Embrik Strand (Riga)", dažkārt pat vairāki - pie Berlīnes dzīves perioda zīmoga grāmatā no jauna pievienots zīmogs ar precizējumu par atrašanos Rīgā. Dažos izdevumos gan ir tikai īpašuma ieraksts "Prof. Dr. Embrik Strand". Bibliotēkas unikalitāte ir tās plašajā aptvērumā zooloģijas un entomoloģijas nozarē dažādās Eiropas valodās, īpaši vācu, angļu un franču valodā.
Tomēr, vadoties pēc Padomju Savienības ideoloģijas, "Profesora Stranda bibliotēka", kā ārvalstu pilsoņa īpašums tika nodēvēta par "bezīpašuma mantu", un novēlējums netika pilnā mērā respektēts. Pēc profesora nāves 1947. gadā viņa bibliotēka un rokraksti tika nodoti glabāšanā LVU Zinātniskajai bibliotēkai, daļa vēlāk nonākusi LPSR ZA Fundamentālās bibliotēkas rīcībā un Valsts arhīvā.
Kolekcija no tās glabāšanās vietas E. Stranda dzīvoklī Jēkabā ielā tika pārvesta uz Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes telpām toreizējā F. Gaiļa ielā, pēc tam tā atradusies Bibliotēkas krātuvē Lāčplēša ielā, tad Latvijas Universitātes Centrālajā ēkā Kalpaka bulvārī, bet pašlaik tā atrodas Latvijas Universitātes Bibliotēkas repozitorijā.
Kā Latvijas Universitātes zooloģijas profesors Matemātikas un dabaszinātņu fakultātē, Sistemātiskās zooloģijas institūta un Latvijas Universitātes Hidrobioloģiskās stacijas vadītājs, paralēli pedagoģiskajam darbam E. Strands turpināja intensīvu faunas pētniecības darbu un aktīvi uzturēja sakarus ar citiem zinātniekiem, pārvaldīdams norvēģu, dāņu, zviedru, angļu un vācu valodas. Kad 1929. gadā tika publicēts Latvijas Universitātes pirmās desmitgades izdevums "Latvijas Universitāte 1919-1929", tajā minēto prof. E. Stranda publikāciju saraksts aizņēma 23 lappuses sīkā drukā. Šajā gadā profesoram E. Strandam tika piešķirts arī dabaszinātņu goda doktora grāds. Norisinoties aktīvai publikāciju apmaiņai ar citiem zinātniekiem, auga arī profesora personiskā zinātniskā bibliotēka. Joprojām apjomā nepārspēts ir no 1936. līdz 1939. gadam izdotais profesora seštdesmit gadei veltītais izdevums "Festschrift zum 60 Geburtstag von Professor Dr. Embrik Strand", kas aptvēra 5 sējumus kopskaitā ap 3438 lappusēm, un kurā 126 pazīstami zoologi no 5 kontinentu 125 zemēm veltījuši profesoram savus sacerējumus.