Akadēmiskais centrs
KĀRLIS STRAUBERGS (1890 - 1962)
K. Straubergs dzimis 1890. gada 14. jūnijā Džūkstes pagasta "Lielstraģos". Macījies Džūkstes Lancenieku skolā (1897-1901), tad Jelgavas Aleksandra pilsētas skolā (1901-1903), Jelgavas klasiskajā ģimnāzijā (1903-1909). Studēja klasisko filoloģiju Maskavas universitātes klasiskās filoloģijas nodaļā (1909-1916) un Arheoloģijas institūtā (1912-1916).
Pirmā pasaules kara laikā atgriezās dzimtenē un vadīja Rīgas latviešu strēlnieku kara muzeja izveidi laikā no 1916. līdz 1917. gadam. 1917.gada vasarā K. Straubergs devās uz pirmo skolotāju kongresu Terbatā, lai apspriestu augstskolu veidošanas jautājumu. Laikā no 1919. līdz 1922. gadam K. Straubergs bija uzaicināts strādāt Izglītības ministrijā par Arhīvu un bibliotēku nodaļas vadītāju. Kādu laiku K. Straubergs pildīja arī Mākslas departamenta direktora pienākumus. Viņš piedalījās Valsts bibliotēkas, Vēsturiskā arhīva, Mākslas un etnogrāfiskā muzeja, kā arī Nacionālās operas un teātra organizēšanas darbos, vienlaikus strādājot arī vairākās Rīgas vidusskolās. K. Straubergs panāca, ka 1922. gada 24.maijā tika pieņemts Likums par Valsts bibliotēku, kurā bija noteikti tās uzdevumi: krāt un glabāt visus Latvijā izdotos iespieddarbus, iegūt citu valstu publikācijas, kas raksturo Latvijas zinātni, mākslu un kultūru, kā arī iegādāties vērtīgu ārzemju literatūru. Vienlaicīgi tika pieņemts arī Likums par Centrālo grāmatu katalogu, kura sastādīšanu un pilnveidi uzdeva Valsts bibliotēkai.
1919. gada 17.septembrī K. Straubergu apstiprināja par Latvijas Universitātes mācībspēku. 1920. gada 24. janvārī viņš kļuva par štata docentu klasiskajā filoloģijā, bet 1924. gadā - Izglītības ministrs, kurš, turpinot izglītības reformas, pieņēma vairākus svarīgus lēmumus.
1929. gadā K. Straubergs Latvijas Universitātē aizstāvēja disertāciju "Latīņu paraugu iespaids Horācija dzejā" un ieguva klasiskās filoloģijas doktora grādu. 1929. gada 23. martā viņš tika ievēlēts par profesoru klasiskajā filoloģijā. No 1929. gada viņš kļuva par Folkloras krātuves pārzini. No 1933. līdz 1937. gadam K. Straubergs bija K. Barona Tautas augstskolas direktors, bet no 1934. gada - Kultūras fonda Tehniskās komisijas priekšsēdētāja vietnieks. No 1940. gada pavasara līdz 1943. gadam prof. K. Straubergs bija Latvijas Universitātes prorektors studentu lietās.
1944. gadā profesors kopā ar ģimeni - sievu un trim dēliem un mazo meitiņu emigrēja uz Zviedriju, kur kā zinātniskais stipendiāts sāka strādāt Zviedrijas Tautas dzīves izpētes institūtā, kas bija iekļauts Stokholmas Universitātes sistēmā. No 1952. gada rediģēja un ar rakstiem komentēja Latviešu tautas dziesmu publicējumu 12 sējumos, ko izdeva apgāds "Imanta" Kopenhāgenā. Pēdējais profesora darbs bija "Marriage and Weddings in Latvian folklore".
Prof. K. Straubergs piederēja pie nedaudzajiem latviešu 20. gadsimta pirmās puses enciklopēdiskās ievirzes zinātniekiem. Viņš bija viens no daudzpusīgākajiem, vislabāk izglītotākiem un ievērojamākiem folkloristiem, kuru veikums ir nozīmīgs arī šodien. Prof. K. Strauberga nozīme latviešu kultūrvēsturē izceļama četros aspektos: antīkās literatūras pētniecība un tulkošana; latviešu ieražu, mitoloģijas, demonoloģijas, folkloras vākšana, glabāšana, sistematizācija un popularizēšana; pedagoģiskā darbība, kurā profesors 25 gadus Latvijas Universitātes studentiem lasīja lekcijas; un administratora un organizatora talants.
Prof. K. Straubergs piedalījās Valsts bibliotēkas, Valsts Vēstures arhīva, Mākslas muzeja un Etnogrāfijas muzeja, Nacionālās operas un Nacionālā teātra izveidošanā.
No 1937. gada 1. jūlija K. Straubergs kļuva par Filoloģijas un filozofijas fakultātes bibliotekāru.
Latvijas neatkarības pirmā posma kultūras dzīvē K. Straubergs neapšaubāmi ir viena no "centrālajām figūrām." Grūti atrast nozari, kurā viņš nebūtu bijis klāt ar savu darbu, padomu vai paraugu. Kā zinātnieks, klasiķu tulkotājs, dzejnieks un publicists, Latvijas Universitātes administrators, Folkloras krātuves vadītājs, nozīmīgu iestāžu, arī Latvijas Valsts bibliotēkas organizētais, sabiedrisks un politisks darbinieks, viņš visu mūžu kalpojis savai tautai un valstij.
Sārts, Ēriks Profesors Kārlis Straubergs, (1890-1962) : [par LU administratoru, dzejn., publicistu, sabiedr. un polit. darbin.] // Universitātes Avīze, 2000, 6.jūn. 5.lpp.
Sārts, Ēriks. Profesors Kārlis Straubergs : (1890-1962) : [par Latvijas neatkarības pirmā posma ievērojamu politisko, sabiedrisko un kultūras dabin., tulk., dzejnieku] / Ēriks Sārts. // Bibliotēku Pasaule, Nr.27 (2004), 43.-44.lpp. ISSN 1407-6799.
Latviešu folkloras krātuve svin 90 gadu jubileju // Elektroniskais resusrs www.lu.lv/zinas/t/28556/