FRANCIS BALODIS

FRANCIS BALODIS (1882 - 1947)

F. Balodis dzimis 1882. gada 7. augustā Valmierā skolotāja V. D. Baloža (1848-1918) un Olgas (dzimusi Jēkabsone) ģimenē. Tēvs 1868. gadā beidzis skolotāju semināru Tērbatā, pēc tam strādājis par skolotāju Valmierā un bijis viens no Valmieras latviešu biedrības dibinātājiem.² F. Balodis mācījies Valmieras draudzes skolā un E. Heines privātskolā, pēc Rīgas pilsētas ģimnāzijas absolvēšanas 1902. gadā iestājies Tērbatas universitātē, kur studējis līdz 1906. gadam - vispirms teoloģiju, tad vēsturi, mākslas vēsturi un arheoloģiju.⁹ Bijis studentu korporācijas "Lettonia" biedrs, pildījis vairākus konventa amatus.² Līdztekus studijām, F. Balodis jau 1906. gadā vairākās Maskavas vidusskolās sāka strādāt par skolotāju, mācot vēsturi un vācu valodu.⁴

1907. gadā F. Balodis no Tērbatas pārgājis uz Maskavas Arheoloģijas institūtu, bet 1909. gadā iestājās arī Maskavas universitātē.² Maskavas Arheoloģijas institūtu pabeidza 1910. gadā ar krievu valodā uzrakstīto disertāciju “Некоторые материалы по истории латышского племени с IX по XIII столетие” (“Daži materiāli latviešu cilšu IX-XIII gadsimta vēsturē”). Disertācijā sakopoti dati par tai laikā zināmajiem arheoloģiskajiem atradumiem Latvijas teritorijā, antropoloģiskie dati un sniegtas seno latgaļu tērpu rekonstrukcijas, kā arī apskatīti materiāli rakstītos vēstures avotos par senāko laiku attiecībām starp latviešu ciltīm un Polocku un Pleskavu.¹ Disertācijā iekļauti arī materiāli par paša 1909. gadā veiktajiem izrakumiem Kauguru Pekas kalnā, Kokmuižas pagasta Draņķu kapu laukā un kapu uzkalniņos pie Ģīmju dzirnavām, Valmieras tuvumā.

Pēc disertācijas aizstāvēšanas F. Balodis strādāja Maskavas universitātes arheoloģisko atradumu vēstures katedrā. Kā stipendiāts tika nosūtīts uz Minhenes universitāti papildināties ēģiptoloģijā, klasiskajā arheoloģijā un aizvēsturē. 1912. gadā F. Balodis ieguva Dr. phil. grādu pie prof. F. Vilhelma fon Bissinga (Friedrich Wilhelm von Bissing, 1873-1956), aizstāvot disertāciju par Ēģiptes punduru dieviem “Prolegomena zur Geschichte der bärtigen zwerghaften Gottheiten in Ägypten = Введение в историю бородатых карликообразных божеств в Египте” (“Ievads Ēģiptes bārdaino pundurdievību vēsturē”). Tā paša gada rudenī F. Balodi apstiprināja par Maskavas arheoloģijas institūta ēģiptoloģijas docentu, kur viņš strādāja līdz 1919. gadam. Pedagoģiskās un zinātniskās darbības rezultātā radās vairāki pētījumi par Ēģiptes mākslu un vēsturi, it sevišķi par Amenhotepu IV. Ievērojamākais F. Baloža darbs šajos gados ir viņa apcerējums par reālismu un idealizāciju Ēģiptes mākslā, kā aizkapu dzīves ticējumu rezultātu.

1915. gadā F. Balodis Maskavas universitātē izturēja maģistra pārbaudījumus mākslas vēsturē, un līdz 1918. gada jūlijam Filoloģijas fakultātē pildīja austrumu mākslas vēstures privātdocenta pienākumus. 1918. gadā tika ievēlēts par profesoru mākslas vēsturē Saratovas (Dienvidkrievijā pie Volgas) universitātē, kur pildījis arī Vēstures un filoloģijas fakultātes dekāna pienākumus, un divus gadus arī kā prorektors. Saratovā nodibinājis Arheoloģijas pētniecības institūtu, kļūstot par direktoru. Laikā no 1919. gada līdz 1922. gadam vasarās organizēja un vadīja zinātniskās ekspedīcijas uz Caricinas un Astrahaņas guberņām, kur atrod un izpēta vairāk nekā desmit senās tatāru pilsētas. F. Balodis Saratovā strādāja līdz 1924. gada februārim.⁶ Jau 1923. gada augustā Maskavas universitāte F. Balodi ievēlēja par austrumu mākslas vēstures profesoru, bet decembrī - par profesoru vēsturiskajā arheoloģijā. 1924. gada februārī, ar rīkojumu, F. Balodis tika pārcelts uz Maskavas universitāti, kur strādāja līdz tā paša gada augustam.⁹

Arī Latvijā jau 1923. gada novembrī F. Balodis tika ievēlēts par seno austrumu vēstures profesoru Latvijas Universitātes Filoloģijas un filozofijas fakultātē. 1924. gada 15. septembrī F. Balodis uzsāka darbu Latvijas Universitātē, lasot lekcijas Ēģiptes vēsturē, Ēģiptes mākslas arheoloģijā un vadot seminārus ēģiptoloģijā.⁹

Savas oficiālās izglītības gaitas F. Balodis beidzis 1926. gada 21. aprīlī ar Dr. hist. grādu pēc aizstāvētās disertācijas “Mākslas reforma Echnatona laikā”.²

Prof. F. Balodis Latvijas Universitātē ieņēmis dažādus amatus: no 1925. gada bija  Latvijas Universitātes arheoloģijas un seno laiku vēstures profesors, laikā no 1929. līdz 1931. Gadam, kā arī no 1933. līdz 1937. gadam F. Balodis ieņēma Filoloģijas un filozofijas fakultātes dekāna amatu, bet laikā no 1931. līdz 1933. Gadam – Latvijas Universitātes prorektora amatu, kā arī piedalījās dažādās Latvijas Universitātes komisijās. Laikā no 1928. līdz 1929. gadam prof. F. Balodis par latviešu senvēsturi lasīja lekcijas Stokholmā un Upsalā, un publicējās zviedru zinātniskajā žurnālā “Fornvännen”.¹

Latvijas Universitātes Filoloģijas un filozofijas fakultātē prof. F. Balodis izveidoja ēģiptoloģijas un austrumu filoloģijas kabinetu, uzkrāja zinātnisko literatūru, fotoattēlu un mākslas priekšmetu kolekciju, pēckara gados daļa mākslas priekšmetu nonāca Aizrobežu mākslas muzejā, daļa palika Latvijas Universitātes Vēstures un filoloģijas fakultātes katedrās.¹⁰

Tomēr prof. F. Baloža īstais darba lauks bija fakultātes klausītavās, kur viņš lasīja lekcijas Ēģiptes, seno austrumu un mākslas vēsturēs, vispārīgajā un Latvijas arheoloģijā un Latvijas senvēsturē, līdztekus vadot seminārus šajās disciplīnās. Lekcijas profesors lasīja aizrautīgi, parasti runājot brīvi, šad un tad arī citējot. Lekcijas vienmēr bijušas bagātīgi ilustrētas ar neskaitāmiem diapozitīviem. Pats profesors vairākkārt teicis, ka lekcijas nolasīšana viņam bijis liels pārdzīvojums, kas pilnīgi aizņēmis viņa domas pirms un vēl vairākas stundas pēc lekcijas.⁹ Saskarsmē ar saviem studentiem viņš bijis koleģiāls, pat lojāls, vienmēr izpalīdzīgs, gan darba, gan stipendiju sagādāšanā (daudzus gadus viņš bija studentu stipendiju komisijas loceklis)⁹ 1931. gadā iesākās prof. F. Baloža daudzo priekšlasījumu virkne citu zemju universitātēs. Viņš atkārtoti lasījis Stokholmā un Upsalā, kā arī Lundā, Gēteborgā, Berlīnē, Varšavā, Kauņā, Tallinā, Helsinkos un Prāgā.¹

Prof. F. Balodis panācis zviedru valodas lektorāta un zviedru vēstures docentūras nodibināšanu pie Latvijas Universitātes. Mākslas vēstures un etnoloģijas pasniegšanai tika aicināti zviedru mācībspēki.⁷

Visaktīvāk prof. Baloža zinātniskais darbs izpaudās arheoloģijā. Viņa vadībā sākās sistemātiska Latvijas senvēstures pētīšana, kurai līdz tam netika piegriezta pienācīga vērība.⁹ Laika posmā no 1925. līdz 1939. gadam veikti vairāki izrakumi Latvijas senvietās. Šo pētījumu rezultātā viņš publicēja savus novērojumus par latviešu pilskalna tipiem, hronoloģiju un izplatību, un par latviešu kultūras raksturu, it sevišķi vēlā dzelzs laikmetā.¹ 1925. un 1926. gados tika veikti izrakumi Austrumlatgales kapulaukos, lai noteiktu slāvu izplatības robežu Baltijā. 1927. gadā prof. F. Baloža vadībā izrakumus veica Raunas Tanīsa kalnā, atklājot tur nocietinājumu un lielas celtnes paliekas.⁹

1926. gadā iznāca Fr. Baloža sastādītā “Latvijas arheoloģija”, kas bija pirmais plašākais darbs par Latvijas senvēsturi. 1928. gadā Latviešu filologu biedrībā pēc F. Baloža iniciatīvas nodibināja Mākslas vēstures un arheoloģijas sekciju, kas organizēja priekšlasījumus par senvēstures jautājumiem un, sākot ar 1930. gadu, izdeva rakstu krājumu “Latviešu aizvēstures materiāli”.⁵

1937. gada pavasarī F. Balodim radās iespēja apmeklēt Ēģipti; ceļojuma iespaidi tika apkopoti grāmatā “Ēģiptē viss citādi” (1937).⁵

Bez tiešā darba Latvijas Universitātes prof. F. Balodim bija arī citi amati - laikā no 1927. līdz 1931. gadam viņš vadīja Latviešu filologu biedrību, bet kopš 1930. gada bija Valsts vēsturiskā muzeja arheoloģijas nodaļas vadītājs. 1931. gadā viņu ievēlēja par Pieminekļu valdes locekli un nākošajā gadā par priekšsēdētāju. Viņa uzdevumā ietilpa arī arheoloģiskās pētīšanas un pieminekļu apzināšanas un aizsardzības darba sistemātiskā organizēšana. Šinī darbā radās viņa pētījumi par etniskām problēmām, sākot no akmens laikmeta.¹

No 1935. Gada - Latvijas pagātnes pieminekļu komitejas vadītājs un Latvijas Universitātes delegāts Kultūras Fonda padomē. Sākot ar 1936. Gadu - Latvijas vēstures institūta vicedirektors.³ Šajā laikā pēc viņa iniciatīvas kopā ar Valsts vēsturisko muzeju, Folkloras krātuvi, Mākslas muzeju un Valstspapīru spiestuvi tika izdots žurnāls “Senatne un Māksla”, kurā augstā poligrāfiskā izpildījumā iespieda Latvijas vadošo zinātnieku pētījumus. F. Balodis rūpējās par to, lai žurnālu saņemtu arī visas Latvijas bibliotēkas.⁵ Kopš 1939. gada F. Balodis bija arī Latvijas Profesiju kameras loceklis.

Tomēr savu lielisko organizatora talantu prof. F. Balodis vislabāk parādīja 1930. gadā, noorganizējot Rīgā 2. Baltijas arheologu kongresu, un 1937. gadā - 1. Baltijas vēsturnieku konferenci Latvijas Universitātes protektorātā. Abas konferences bija ne vien spožas latviešu dažādo vēstures disciplīnu pētījumu parādes plašā starptautiskā forumā, bet arī izcilas sanāksmes ar internacionāli prominentu vēsturnieku un arheologu piedalīšanos. 1936. gada vasarā, piedaloties F. Balodim, Rīgā tika noorganizēti plaši vasaras kursi vēstures skolotājiem ar pašu latviešu vēsturnieku un arheologu lasītām lekcijām.⁹

Prof. F. Baloža akadēmisko un zinātnisko darbu Latvijā pēkšņi pārtrauca sarkanarmijas ienākšana Rīgā 1940. gada vasarā. Dažas dienas pēc tam F. Balodis ar dzīvesbiedri izlidoja uz Stokholmu. Stokholmā profesors pavadīja sava mūža pēdējos septiņus gadus. Viņš bija Stokholmas augstskolas ārštata profesors ēģiptoloģijā un Austrumeiropas arheoloģijā.⁹ Lekcijas viņš lasīja vācu valodā.² Profesors bija Baltijas institūta valdes loceklis. Kopā ar igauņu un lietuviešu pārstāvjiem, kā arī izcilām zviedru personībām zviedru presē publicēja uzsaukumu pret Baltijas valstu okupāciju. Nesavtīgu palīdzību, liekot lietā savus sakarus ar zviedru paziņām, Baloža ģimene sniegusi latviešu bēgļiem, kas 1944. gada pavasarī sāka ierasties Zviedrijā.⁹

Prof. F. Baloža vislielākais devums Latvijai ir senvēstures aktivizēšana un izrakumi, kuru rezultātā radušās Valsts Vēsturiskā muzeja bagātās un vērtīgās kolekcijas. Šo materiālu pētīšanas rezultātā tapušas publikācijas un grāmatas, kur sniegts attiecīgo Latvijas senvēstures posmu skaidrojums un novērtējums.⁸

Jau pirms 2. pasaules kara prof. F. Balodis bija publicējis ap 200 rakstu ēģiptoloģijā, mākslas vēsturē, kā arī senvēsturē, īpašu vērību veltot senlatviešu cilšu valstīm un zemju robežām, pilskalniem un vēlīnā dzelzs laikmeta kultūrai Latvijā.²

Par devumu zinātnē, akadēmiskajā darbā un nacionālas vēstures ideoloģijas izstrādāšanā F. Balodis apbalvots ar Latvijas Triju zvaigžņu ordeņa 3. un 2. šķiru, Francijas Goda leģiona ordeņa 4. Šķiru, Zviedrijas Ziemeļzvaigznes un Vazas ordeņiem un vairākiem citiem ārvalstu apbalvojumiem.⁹

Latvijas Universitātes Bibliotēkā glabājas Akts “Par Centrālā Valsts Vēstures Muzeja telpās atrodošos prof. F. Baloža atstāto grāmatu (39 kastes) pārņemšanu”. Latvijas Universitātes Bibliotēkas krājumā nonāca 3479 grāmatas un 80 žurnāli par kopējo summu 77, 085 rubļi. Klāt pielikto izdevumu saraksti liecina, ka grāmatu klāsts aptuveni vienlīdzīgās daļās ir latviešu un vācu valodā, nedaudz arī krievu valodā, tas ir saturiski daudzveidīgs - ir darbi arheoloģijā un ēģiptoloģijā, arī populārzinātniskā literatūra, latviešu autoru un tulkotie izdevumi dažādās zinātņu nozarēs, arī daiļliteratūra. Grāmatās ir prof.  F. Baloža autogrāfi, ieraksti un personīgie zīmogi. Profesora atstātās grāmatas ir neatņemams Latvijas Universitātes Bibliotēkas kultūrvēsturiskais mantojums.

Saistītās ziņas:

J. Klētnieks. Profesors Francis Balodis - pirmais latviešu pētnieks ēģiptoloģijā

LU Latvijas vēstures institūts. Balodis, Francis. Latvijas nacionālās arheoloģijas pamatlicējs, eģiptologs

Raiņa un Aspazijas muzejs. Krājuma dārgumi: Rainis arheoloģiskajos izrakumos Raunas Tanīsa kalnā

Studija: vizuālo mākslu žurnāls. Francis Balodis - Ēģipte un Latvija

Vikipēdija. Francis Balodis

Zīriņa, Ingrīda. Profesora Franča Baloža dzimta.

¹Ģinters, Valdemārs. Latvijas vēstures institūta vicedirektors profesors Dr. phil. et hist. Francis Balodis / Valdemārs Ģinters.- Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls.- Nr. 4, (01.01.1937.), 629.-632. lpp.

²Kreicbergs Valdemārs. Francis Balodis (1882-1947) / Valdemārs Kreicbergs.- Universitas.- Nr. 74, (01.01.1995), 1.-4. lpp.

³Krūmājs, Kārlis. Mūsu senatnes pētnieka 25 g. darba atcere / Kārlis Krūmājs.- Jaunākās ziņas.- Nr. 229, (09.10.1937).

⁴Prof. Dr. Fr. Baloža dzīves ritums / Daugavas Vēstnesis.- Nr. 39, (07.08.1939).

⁵Pujāte, Inta. Francis Balodis – Ēģipte un Latvija [elektroniskais resurss] / Inta Pujāte.- Tiešsaistes pakalpojums. – Rīga, [2000]. – Nos. no tīmekļa lapas. – Pieejas veids: Tīmeklis WWW.- www.studija.lv Resurss aprakstīts 2016.g. 22. jūnijā.

⁶S. Prof. Francis Balodis Latwijā / S.- Latvis.- Nr.898, (19.09.1924), 2. lpp.

⁷Schück Adolf. Franča Baloža piemiņai / Adolf Schück.- Latvju Vārds.- Nr.62, (16.08.1947).

⁸Straubergs, Kārlis. Profesora Fr. Baloža mūžīgais piemineklis / Kārlis Straubergs.- Latvju vārds.- Nr. 62, (16.08. 1947).

⁹Šterns, Indriķis. Francis Balodis -100 / Indriķis Šterns.- Universitas.- Nr. 52, (01.10.1983.), 1.-4., 43. lpp.

¹⁰http://en.lulfmi.lv/?id=54&r=balodis-francis

¹¹Arheologs, Dr. phil. Dr. hist. profesors Francis Aleksandrs Balodis : (1882-1947) : biobibliogrāfija / [redaktore Rita Kļaviņa].- Rīga : Latvijas vēstures institūta apgāds, 2007.- 122, [1] lpp.