ERNESTS FELSBERGS

ERNESTS FELSBERGS (1866 - 1928)

Latvijas Universitātes 100 gadu priekšvakarā, svarīgi atcerēties tās pirmsākumus un godināt personības, kuras sniedza savu ieguldījumu tās veidošanā. Latvijas Universitāte dibināta 1919. gada 28. septembrī, kā pirmā nacionālā augstskola. Jubilejas gaidās viena no personībām, kura jāpiemin ir prof. E. Felsbergs, kurš bija Latvijas Universitātes pirmais rektors un profesionāls mākslas vēsturnieks.

1920. gada 17. augustā, atgriežoties Latvijā E. Felsbergs uzsāka darbu Latvijas Augstskolā (vēlākajā Latvijas Universitātē) kā profesors. 1920. gada 3. septembrī viņš tika apstiprināts par pagaidu rektoru.¹ Viens no svarīgākajiem darbiem tolaik bija izstrādāt Universitātes Satversmes projektu, nostiprināt akadēmiskā personāla sastāvu un ārzemju speciālistu piesaisti universitātei.² Viņa skatījumā "Satversmes mērķis ir padarīt Latvijas Universitāti par atzītu akadēmisko un zinātnes centru visas Eiropas mērogā".³

Rektora amatā prof. E. Felsbergs bija neilgu laiku - sākot no 1922. gada septembra līdz savu pilnvaru nolikšanai 1923. gada jūlijā.⁴ Jāsaka, ka atgriežoties Latvijā E. Felsbergam bija ļoti darbīgs laiks gan akadēmiskā vidē, gan administratīvā darba jomā. Pirmkārt, paralēli rektora amatam, viņš lasīja lekcijas Filoloģijas un filozofijas fakultātē un Latvijas Mākslas akadēmijā, kur papildus lasījis kursus arī Grieķijas vēsturē, grieķu mākslas vēsturē, mitoloģijā un ievadu klasiskajā filoloģijā. Otrkārt, laikā no 1922. līdz 1925. gadam viņš bija Saeimas deputāts, bet no 1924. gada 19. decembra līdz 1925. gada 4. martam - izglītības ministrs.⁵

Latvijā E. Felsbergs uzrakstījis arī vairākus darbus par antīko mākslu - "Ievads grieķu mākslā" (1926), "Grieķu mākslas vēstures literatūra" (1926), "Akropole un Parteons" (1926), kā arī grāmatu "Grieķu vāzu gleznas", par kur 1928. gadā saņēma Kultūras fonda prēmiju.⁶

Par nopelniem valsts labā apbalvots ar Triju zvaigžņu ordeni.⁷ 1928. gada martā profesors tika ievēlēts par Latvijas Universitātes klasiskās filoloģijas doktoru honoris causa. Ņemot vērā profesora ieguldījumu lasot lekciju kursus par antīko vēsturi un mākslu, sarakstītās grāmatas un rakstus par minēto tematiku, izveidoto Mākslas kabinetu, var apgalvot, ka profesoram E. Felsbergam ir galvenā loma 20. gadsimta 20. - 30. gadu Latvijā valdošajai lielajai rosmei antīkās kultūras izpētē un popularizēšanā.⁸

Prof. E. Felsberga akadēmiskās gaitas visvairāk ir saistītas ar Filoloģijas un filozofijas fakultāti. Pirmo reizi Filoloģijas un filozofijas fakultātēs sēdē E. Felsbergs piedalās jau 1920. gada 1. septembrī, jo jau fakultātes 1920. gada 1. aprīļa sēdē viņš bija apstiprināts par profesoru.⁹ Paralēli lekciju darbam, E. Felsbergs līdzdarbojas arī Mākslas kabinetā, kurš nodibināts jau pirmajā 1919./20. mācību gadā. Mākslas kabinetu līdz 1920. gada rudenim pārzināja st. doc. F. Šveinfurts, bet no 1920. gada rudens – E. Felsbergs.¹⁰

Mākslas kabineta izveides pamatā bija "Politechnikas un Šporas kolekcijas", bet jau ar 1921./22. mācību akadēmisko gadu prof. E. Felsbergs sāka noturēt šajā kabinetā savus seminārus. Ar šo mācību gadu tiek uzskatīts, ka aizsākās Mākslas kabineta darbības attīstība. Kabinetā bija kādas 100 grāmatas. Šinī nozarē Mākslas kabineta bibliotēka ir visplašākā un visvērtīgākā Latvijā.¹¹ Mākslas kabinetā bija arī vērtīga mākslas priekšmetu kolekcija ar ģipša nolējumu, diapozitīvu, vērtīgu monētu un izdevumu kolekcijām, grieķu un romiešu mākslas oriģināliem.¹²

E. Felsberga laikā Mākslas kabinets ieguvis arī ļoti vērtīgus priekšmetus kolekcijas papildināšanai, piemēram, monētu kolekciju, ko Universitātei dāvināja Eskels Londonā. Savukārt prof. E. Felsbergs būdams Atēnās 1925. gadā, ieguva kabineta kolekcijai arī divus franču mākslinieka Žiljerona pagatavotus Vafio zelta kausus un divu Mikēnu dunču galvanoplastikas kopijas.¹³

Mākslas kabineta priekšmetu kolekcijas veidošanās un turpmākā vēsture pēc 1957. gada, kad kabinets likvidēts ir nopietnas izpētes vērta.  Daudz maz skaidrs ir Mākslas kabineta un profesora privātās bibliotēkas grāmatu liktenis, neskatoties uz to, ka avotos profesora privātās bibliotēkas liktenis tiek minēts atšķirīgs. Laika posmā no 1927. līdz 1928. gadam Filoloģijas un filosofijas fakultātes darbības pārskatā minēts, ka "sevišķi  pieaugusi ir fakultātes bibliotēka, jo viņā ieplūda profesora Felsberga bibliotēka"¹⁴, savukārt citā avotā minēts sekojošs fakts: "1948. un 1949. gadā pagaist profesora Felsberga personīgā bibliotēka."¹⁵

Neskatoties uz kolekcijas nepilnību, Latvijas Universitātes Bibliotēka ir prof. E. Felsberga privātās bibliotēkas un Mākslas kabineta grāmatu vēsturiskā mantiniece. Šīs speciālās kolekcijas tematika ir pasaules mākslas vēsture, ietverot klasiskos mākslas vēstures izdevumus, literatūru par antīkās pasaules mākslu, senās Ēģiptes kultūras mantojumu un tā arheoloģisko izpēti. Šie izdevumi ir noderīgi mākslas studijām par dažādiem laikmetiem un mākslas nozarēm. Kolekcijas apjoms ir vairāk kā 1800 grāmatu nosaukumu.¹⁶

Prof. E. Felsbergs ir bijis liels rakstītā vārda cienītājs, grāmatas viņa dzīvē ir ieņēmušas nozīmīgu vietu, no tām viņš nav šķīries pat 1918. gadā evakuējoties uz Voroņežu:

"Mūsu braucienu bīstamāku padarīja tas, ka mans tēvs no Tērbatas veda savu lielo privāto bibliotēku, kas bija iesaiņota lielās koka kastēs. Viņa mākslas grāmatas, grieķu un latīņu autori tagad piepildīja divus zemnieku ratus. Kazāku vedēji ar lielu ziņkārību noskatījās uz mūsu lielo “bagātību”, ko taisījāmies vest pāri neaizsargātiem apgabaliem. Mana māte pūlējās iestāstīt vedējiem, ka lielajās kastēs ir tikai grāmatas, un, tā kā viņi bija godīgi cilvēki, tad nekas ļauns arī nenotika. Mana tēva bibliotēka vēlāk atkal šķērsoja visu Viduskrieviju un pēdīgi nonāca Rīgā."¹⁷

Profesors savas darbības laikā, īpaši esot rektora amatā, lielu vērību ir pievērsis bibliotēkas lomas nozīmei studiju un pētnieciskā darba procesā. Par šo faktu liecina prof. E. Felsberga runa Latvijas Augstskolas gada svētkos 1920. gada 28. septembrī, kuras laikā viņš piemin augstskolas bibliotēku: "zinātniskā bibliotēka vēl ļoti maza, trūkst arī daudz citu mācību līdzekļu, bet akadēmiskā saime ir pārliecināta, ka ar laiku izdosies šos trūkumus novērst".¹⁸

Tāpat profesors rūpējās par Filoloģijas un filozofijas fakultātēs bibliotēku, kura 1922. gada maijā pārgāja uz savām jaunajām telpām universitātes ēkā Architektu ielas pusē, un kuras 1922. gada pavasarī pārtaisīja un ierīkoja pēc doc. Krūmiņa kunga izstrādātā projekta, un saskaņā ar toreizējā rektora prof. E. Felsberga aizrādījumiem apgādāja ar vajadzīgo inventāru. Jaunajās telpās ierīkoja arī speciālo lasāmo zāli. Ar pateicību jāatzīmē toreizējā rektora E. Felsberga lielā rūpēšanās par bibliotēku un viņa izpalīdzību fakultātei iegūt šai pārbūvei nepieciešamos līdzekļus no dažādām brīvākām fakultātes un universitātes summām.¹⁹

Minētās fakultātes bibliotēkas krājums būtiski palielinājās, kad pēc profesora nāves tajā tika iekļauta arī viņa privātā bibliotēka.²⁰ Daži avoti liecina, ka prof. E. Felsbergam, esot rektora amatā, rūpēja arī Centrālās bibliotēkas liktenis. Par šo faktu liecina, kad noliekot savas rektora pilnvaras 1923. gada jūnijā, viņš varēja konstatēt: "Universitātes organizēšanas darbi (izņemot dažas palīgiestādes, kā Centrālo bibliotēku un patstāvīgas Medicīnas fakultātes klīnikas) visumā ir sekmīgi atrisināti."²¹

Godinot pirmā rektora piemiņu, 2004. gadā Latvijas Universitātes Bibliotēka sagatavoja grāmatu "Profesors Dr. phil. h. c. Ernests Felsbergs: dzīve un darbs"²², kas bija Latvijas Universitātes veltījums pirmajam rektoram E. Felsbergam, Latvijas Universitātes 85. gadskārtā pieminot un atzīmējot viņa nozīmi un ieguldījumu Latvijas Universitātes izveidošanā, Latvijas Universitātes Satversmes izstrādāšanā, antīkās kultūras un mākslas vēstures attīstībā. Minētajā izdevumā, kas papildināts ar fotogrāfijām un arhīva materiāliem sniegts profesora dzīves, zinātniskā un sabiedriskā darba apskats Latvijas valsts, zinātnes un Latvijas Universitātes attīstības kopsakarībās.

Prof. E. Felsbergs būdams 54 gadu vecumā, kļuva par pirmās nacionālas augstskolas pagaidu rektoru. Savus pēdējos dzīves astoņus gadus, kurus viņam liktenis bija dāvājis pavadīt Latvijā, ir ļoti intensīvi un darbīgi dzīvojis. Strādādams kā Latvijas Universitātes profesors, rektors, dažus gadus pildījis Saeimas deputāta un izglītības ministra pienākumus, sarakstījis vairākas grāmatas un rakstus. Tādi ir bijuši Latvijas Universitātes pirmā rektora pēdējie dzīves gadi, kas ir atstājuši savus nospiedumus Alma Mater vēstures lappusēs un antīkās kultūras izpētē Latvijā.

Saistītās ziņas:

Digitālā kolekcija: LU pirmais rektors E. Felsbergs

LU rektora, profesora Ernesta Felsberga un LU Mākslas kabineta kolekcija

Portāls Letonika.lv. Ernests Felsbergs

Prof. E. Felsberga mantojums:antīkās studijas Latvijas Universitātes Vēstures un filoloģijas fakultātē XX-XXI gs.

Prof. E. Felsberga piemiņas stipendija

¹Valsts kancelejas paziņojums Izglītības ministrijai par E. Felsberga apstiprināšanu Latvijas Augstskolas pagaidu rektora amatā. 1920. gada 7. septembris. Noraksts. LVVA, 7427. f., 13. apr., 475. l., 4. lp.

²Profesors Dr. phil. h. c. Ernests Felsbergs. Dzīve un darbs = Professor Dr. phil. h. c. Ernests Felsbergs. Vita et opera / sast. Sandra Ranka ; bibliogr. red. Diāna Paukšēna ; LU Bibliotēka. – Rīga : LU, 2004. – 11. lpp

³Kiope Māra. Saruna ar Latvijas Universitātes pirmo rektoru profesoru Ernestu Felsbergu.-41.lpp.

⁴Izraksts no LU Padomes sēdes protokola par E. Felsberga ievēlēšanu rektora amatā. 1922. gada 14. septembris. LVVA, 7427. f., 13. apr., 475. l., 6. lp.

⁵Izglītības ministrijas raksts LU par E. Felsberga darbu izglītības ministra amatā 1924.-1925. gadā. 1927. gada 10. decembris. LVVA, 7427. f., 13. apr., 475. l., 53.lp.

⁶Igors Šuvajevs. Profesors Ernests Felsbergs – Latvijas Universitātes pirmais rektors. Profesors Dr. phil. h. c. Ernests Felsbergs. Dzīve un darbs.- 11.lpp.

⁷LU sekretariāta raksts E. Felsbergam par piešķirtā Triju zvaigžņu ordeņa III šķiras saņemšanas kārtību. 1926. gada 17. novembris. LVVA, 7427. f., 13. apr., 475. l., 30. lp.

⁸Profesors Dr. phil. h. c. Ernests Felsbergs. Dzīve un darbs = Professor Dr. phil. h. c. Ernests Felsbergs. Vita et opera / sast. Sandra Ranka ; bibliogr. red. Diāna Paukšēna ; LU Bibliotēka. – Rīga : LU, 2004. - 41.lpp.

⁹Latvijas Universitātes piecgadu darbības pārskats 1919.-1924.- Rīga, 1925.- 292.lpp.

¹⁰Latvijas Universitātes piecgadu darbības pārskats 1919.-1924.- Rīga, 1925. -324.lpp.

¹¹Latvijas Universitātes piecgadu darbības pārskats 1919.-1924.- Rīga, 1925. -324.lpp.

¹²Latvijas Universitāte divdesmit gados 1919-1939.-1.daļa. Rīga, Latvijas Universitāte.-1939. -61.lpp.

¹³Latvijas Universitāte divdesmit gados 1919-1939.-1.daļa. Rīga, Latvijas Universitāte.-1939. -219.lpp.

¹⁴Latvijas Universitāte 1919-1929.- Rīga, Latvijas Ūniversitātes izdevums, 1929.- 66.lpp.

¹⁵Suvajevs, 11.lpp.

¹⁶Mantiniece, Ilga. www.biblioteka.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/projekti/lu_biblioteka/Par_biblioteku/Aktivitates/Konferences_un_seminari/LU_70/Mantiniece_-_LU_rektora__profesora_Ernesta_Felsberga_un_Makslas_kabineta_kolekcija.pdf

¹⁷Lūcija Bērziņa-Felsberga. Profesors Ernests Felsbergs: atmiņas. Profesors Dr. phil. h. c. Ernests Felsbergs. Dzīve un darbs = Professor Dr. phil. h. c. Ernests Felsbergs. Vita et opera / sast. Sandra Ranka ; bibliogr. red. Diāna Paukšēna ; LU Bibliotēka. – Rīga : LU, 2004. –50.lpp.

¹⁸Profesors Dr. phil. h. c. Ernests Felsbergs. Dzīve un darbs = Professor Dr. phil. h. c. Ernests Felsbergs. Vita et opera / sast. Sandra Ranka ; bibliogr. red. Diāna Paukšēna ; LU Bibliotēka. – Rīga : LU, 2004. – 44.lpp.

¹⁹Latvijas Universitātes piecgadu darbības pārskats 1919.-1924.- Rīga, 1925.- 322.lpp.

²⁰Latvijas Universitāte divdesmit gados 1919-1939: Mācību spēku biogrāfijas un bibliogrāfija. – 2. daļa. - Rīga, 1939. -66.lpp.

²¹Latvijas Universitātes piecgadu darbības pārskats 1919.-1924.- Rīga, 1925.- 4.lpp.

²²Profesors Ernests Felsbergs: atmiņas. Profesors Dr. phil. h. c. Ernests Felsbergs. Dzīve un darbs = Professor Dr. phil. h. c. Ernests Felsbergs. Vita et opera / sast. Sandra Ranka ; bibliogr. red. Diāna Paukšēna ; LU Bibliotēka. – Rīga : LU, 2004. –103 lpp.