EMANUELS GRINBERGS

EMANUELS GRINBERGS (1912 - 1982)

E. Grinbergs bija izcils latviešu matemātiķis, grafu teorijas skolas izveidotājs Latvijā.

E. Grinbergs, pilnajā vārdā Emanuels Donats Frīdrihs Jānis Grinbergs, dzimis 1911. gada 25. janvārī Pēterburgā Krievijas latviešu luterāņu draudžu bīskapa J. Grinberga (1869-1923) ģimenē. 1923. gadā pēc tēva J. Grinberga nāves ģimene atgriezās Latvijā. E. Grinberga māte M. Grinberga (dz. Grosvalde) bija pirmā latviešu tautas mākslas popularizētāja.

No 1924. līdz 1927. gadam E. Grinbergs mācījās Rīgas 1. Valsts ģimnāzijā. 1927. gadā kā Latvijas valsts stipendiāts devās uz Turkuēnas liceju pie Lilles universitātes Francijā, kur mācījās līdz 1930. gadam. Jau šajā laikā sāka izpausties viņa matemātiķa talants.

Lai varētu studēt, E. Grinbergam kā eksternim bija jānokārto eksāmeni priekšmetos, kurus Francijā nemācīja – latviešu valodā, Latvijas vēsturē un ģeogrāfijā. 1930. gadā viņš iestājās Latvijas Universotātes Matemātikas un dabaszinātņu fakultātē, un 1934. gadā to absolvēja ar ieteikumu papildināties pedagoģiskajam zinātniskajam darbam. Par diplomdarbu tika ieskaitīts studentu konkursa darbs "Daži pētījumi par telpu ruletēm"⁷, un E. Grinbergam tika piešķirts Matemātikas zinātņu kandidāta grāds.

No 1934. gada jūlija līdz 1935. gada janvārim E. Grinbergs strādājis Finanšu ministrijas Valsts saimniecības departamenta apdrošināšanas nodaļā.⁵

Pateicoties K. Morberga fonda stipendijai, E. Grinbergs divus gadus veica zinātnisko darbu ārzemēs. Lai veicinātu zinātnisko darbu un iepazītos ar ārzemju matemātiķu sasniegumiem 1935. un 1936. gadā savas zināšanas papildināja Augstākajā normālskolā (École Normale Supérieure) Parīzē.⁵ Francijā bija uzrakstīts pirmais matemātiķa zinātniskais darbs "Par plaknes ovēlēm", kas tika publicēts žurnālā "Mathematische Zeitschrift" (1936. Bd. 42.). 1936. gadā kā Latvijas Universitātes delegāts piedalījās 8. Starptautiskajā matemātiķu kongresā Oslo, Zviedrijā.⁵

1937. gadā E. Grinbergs sāka strādāt Latvijas Universitātē, un bija ievēlēts par Latvijas Universitātes privātdocentu matemātikā, vēlāk 1940. gadā par docentu. Viņš lasīja lekcijas analītiskajā ģeometrijā, diferenciālģeometrijā, varbūtību teorijā, grupu teorijā un citās disciplīnās. 1943. gadā aizstāvēja disertāciju "Par oskulāciju, superoskulāciju un raksturīgiem punktiem" un ieguva Matemātikas zinātņu doktora grādu.

1944. gadā E. Grinbergs tika iesaukts Latviešu leģionā, kur dienēja divus gadus, bet no 1945. līdz 1946. gadam bija filtrācijas nomentē Gruzijā, Kutaisi.⁴

Pēc kara E. Grinberga doktora grādu neatzina un viņš nevarēja strādāt Latvijas Universitātē. Tikai 1954./55. mācību gadā viņam atļāva vadīt diplomdarbu izstrādi, un no 1957. gada lasīt lekcijas. Turpmāk paralēli pamatdarbam Latvijas Zinātņu Akadēmijas Fizikas institūtā, vēlāk Latvijas Valsts Universitātes Skaitļošanas centrā matemātiķis lasīja lekcijas studentiem.

Sākot ar 1947. gada janvāri E. Grinbergs strādāja Rīgas rūpnīcā "Radiotehnika" par inženieri. Radiorupnīcā viņš ļoti ātri parādīja savas matemātiķa spējas, izstrādājot perspektīvu teoriju elektrisko filtru analīzei un sintēzei. Viņa darbi kļuva plaši pazīstami Padomju Savienībā. E. Grinberga kopīgi izstrādāto metodi ar rūpnīcas inženieriem izmantoja arī citās radiorūpnīcās.⁷

1956. gadā LPSR Zinātņu akadēmijas Fizikas institūtā tika izveidota pētnieku grupa, kura nodarbojās ar elektrisko ķēžu teoriju. E. Grinbergs sāka strādāt šajā institūtā, ievērojamā radioinženiera A. Apsīša (1907-1988) vadītajā Radiotehnikas laboratorijā. Veikto pētījumu apkopoti rezultāti tika sniegti E. Grinberga fizikas un matemātikas zinātņu kandidāta disertācijā – "О проблемах анализа и синтеза простых линейных схем" ("Analīzes un sintēzes problēmas vienkāršās lineārās shēmās"). Disertācija krievu valodā bija aizstāvēta 1960. gada pavasarī.⁷

Pēc disertācijas aizstāvēšanas 1960. gada rudenī E. Grinbergs uzsāka darbu Latvijas Valsts universitātes Skaitļošanas centrā (tagad Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūts) – sākumā  par vecāko inženieri, vēlāk par Tuvināto metožu nodaļas vadītāju un vecāko zinātnisko līdzstrādnieku.⁷ Skaitļošanas centrā matemātiķim bija iespēja plaši izvērst savu zinātnisko darbību, jo zinātnieka vispusība dažādās matemātikas nozarēs bija apbrīnojami plaša.

E. Grinberga pētījumos piedalījās Latvijas Valsts universitātes matemātikas studenti un jaunie speciālisti, kuri izveidoja tā saucamo "Grinberga grupu". Sākot ar 1962. gadu Skaitļošanas centrā zinātnieka vadībā sāka darboties Rīgas grafu teorijas seminārs. Seminārs ar E. Grinbergu, kā zinātnisko vadītāju iegūst plašu popularitāti. Semināru darbā piedalījās vairāki zinātnieki no Padomju Savienības, kā arī ārzemju zinātnieki. Regulāri uzstājās ar lekcijām speciālisti no Kārļa Universitātes (Prāga) un Ilmenavas Tehniskās Skolas (Vācija). Ar Kārļa Universitātes un Skaitļošanas centra Tuvināto metožu nodaļu noslēdza Zinātnisko Sadraudzības līgumu kopīgiem grafu teorijas pētījumiem.² 1972. gada janvārī Rīgā notika Vissavienības grafu teorijas ziemas skola, kurā piedalījās vairāk kā simts šīs teorijas speciālistu no visas Padomju Savienības.

Integrālo shēmu projektēšanas jomā, sadarbojoties ar rūpnīcas "Alfa" konstruktoru biroja inženieriem jaunu integrālo shēmu ražošanā, grupa "Grinberga nodaļas" darbinieku (E. Grinbergs, Ļ. Kacnelsons, J. Dambītis, A. Vanags, I. Ozoliņš, A. Zavorins, L. Pohvaļina) un "Alfas" inženieru (A. Kovaļevskis, I. Andersons, V. Mamontovs, P. Rožukalns, V. Sokolovs) 1980. gadā par darbu "Integrālo shēmu projektēšanas automatizācijas matemātiskā un programmu nodrošinājuma izstrādāšana un ieviešana" ieguva Latvijas PSR Valsts Prēmiju.²

E. Grinbergs devis lielu ieguldījumu lietišķās matemātikas attīstībā Latvijā. Viņa vadībā izstrādātās aprēķina metodes ir guvušas plašu pielietojumu radiotehnikā, sakaru tehnikā, elektrotehnikā un kuģu būvē.

Nozīmīgs ieguldījums bija E. Grinberga izstrādātās matemātiskās aprēķinu metodes rūpnīcas ražoto radioaparātu augstai kvalitātei. Strādājot ZA Fizikas institūtā, E. Grinbergs aktīvi iesaistījās zinātniskās tēmas "Radiouztvērēju selektivitātes problēmas" pētījumos.² Atzīstams bija arī E. Grinberga ieguldījums telefona tīklu projektēšanā.

Sešdesmito gadu nogalē E. Grinberga vadībā sadarbībā ar ZA Eksperimentālās medicīnas institūta speciālistiem aplūkoja problēmas medicīnā. Pateicoties izstrādātai informācijas sistēmai, mediķiem tika dota iespēja apkopot datus pēc vairākiem rādītājiem par 1000 pacientiem.²

Liela tā laika nozīme bija E. Grinberga izstrādātai metodei kuģu korpusu metāla plākšņu izgatavošanas procesa automatizācijai. Ar valdības lēmumu izstrādāto metodi ieviesa visās kuģu būves rūpnīcās.

E. Grinbergs ļoti labi pārzināja kā klasiskās, tā arī modernās matemātikas disciplīnas, un izstrādāja jaunus oriģinālus risinājumus dažādās nozarēs: elektrisko ķēžu aprēķinu teorijā, nelineāro shēmu teorijā, kuģu korpusu plātņu izmēru aprēķinos, Markova procesu analīzē, grafu teorijā, kombinatorikā un citās. Visur E. Grinbergam bija ievērojami zinātniskie sasniegumi. Izcilā latviešu matemātiķa vārds ir ieguvis paliekošu vietu matemātikas zinātnē – viņa vārdā nosaukta "Grinberga teorēma" un "Grinberga grafi".

2012. gadā Latvijas Universitātes Bibliotēka saņēma izcilā matemātiķa Dr.math. E. Grinbergapersonīgo manuskriptu un grāmatu kolekciju. Dāvinājumam ir ievērojama zinātniska un vēsturiska vērtība. Līdz 2012. gadam manuskripti atradās Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūtā, tos pētīja, sakārtoja un sistematizēja E. Grinberga līdzstrādnieks J. Dambītis.

Daudzi nozīmīgi matemātiķa pētnieciskā darba rezultāti dažādās jomās – grafu teorijā, kombinatorikā, medicīnā, telefona sakaros, demogrāfijā vēl līdz šim ir palikuši tikai rokrakstos. Rokrakstos ir palikuši arī viņa lasīto lekciju konspekti, pārdomas par matemātikas tālāko attīstību, speciālistu apmācību un dažādiem matemātikas jautājumiem un citi E. Grinberga manuskripti.

Matemātiķa E. Grinberga manuskriptu dāvinājumu kopumu veido 46 000 lappuses. Manuskriptu dāvinājums saturiski iedalās divās daļās: 1. daļa "Rēķini" – 180 mapes, (36 000 lpp.), 2. daļa "Komentāri" - 13 sadaļas (10 000 lpp.). Visas manuskriptu kolekcijas lappuses ir numurētas, visām mapēm un sadaļām ir satura rādītāji.

Pirmajā daļā "Rēķini" ietverti Skaitļošanas centrā notikušo semināru konspekti ("Kantora grāmatas" – sākot no 1960. gada līdz 70. gadu beigām), manuskripti par elektrisko ķēžu un filtru aprēķiniem, kā arī "četru krāsu problēmas" pierādījuma izklāsti.

Otrajā daļā "Komentāri": pētījumi grafu teorijā un kombinatorikā – ap 2 000 lpp., pētījumi elektrisko filtru teorijā – vairāk nekā 1 000 lpp. Ir sadaļas, kas veltītas kuģu korpusu metāla apšuvuma plākšņu izmēru aprēķina metodēm, pētījumiem par cilvēka asinsriti un asins sastāvu, pētījumiem magnetohidrodinamikā, meža apsaimniekošanas problēmu matemātiskāi analīzei. Sadaļas, kur ir ietverti E. Grinberga lasīto lekciju konspekti, viņa disertācijas, rakstu novilkumi, recenzijas un atsauksmes par citu autoru darbiem un disertācijām, pārdomas par matemātikas tālāko attīstību, speciālistu apmācību un dažādiem matemātikas jautājumiem.⁸

Latvijas Universitātes Bibliotēkas E. Grinberga grāmatu kolekcija ietver 1097 izdevumus 1215 eksemplāros. Tā iekļauj gan grāmatas, gan seriālizdevumus. Kolekcijā ir grāmatas latviešu, krievu, angļu, vācu un franču valodās.

¹Dambītis, J. Dr. math. Emanuela Grinberga matemātiskais mantojums. - LU Raksti, Zinātņu vēsture un muzejniecība, № 661. Rīga: LU, 2004, 47.-50. lpp.

²Dambītis, J. Izcilā matemātiķa doc. E. Grinberga ieguldījums lietišķās matemātikas attīstībā Latvijā. - LU Raksti, Zinātņu vēsture un muzejniecība, № 738. Rīga: LU, 2008, 39.-51.lpp.

³Jansons, Jānis. Rūdolfs Meijers / Jānis Jansons // Latvijas Universitātes Fizikas institūts (1919-1944) un tā sagatavotie fiziķi : veltījums fiziķiem, viņu radiem, draugiem un skolēniem / Jānis Jansons. - Rīga : LU Akadēmiskais apgāds, 2008. - 26.-29. lpp. : il. - (Latvijas Universitātes zinātnieki).

⁴Latvijas enciklopēdija. 2. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2003. 655. lpp. ISBN 9984-9482-2-6.

⁵Latvijas Universitāte divdesmit gados, 1919-1939. - [Rīga] : Latvijas Universitāte, 1939. - 2 sēj.

⁶1.d. Vēsturiskas un statistiskas ziņas par Universitāti un tās fakultātēm. - 920 lpp. 2.d. Mācības spēku biogrāfijas un bibliogrāfija. - 647 lpp. Leimanis, Eižens. Matemātiķis Emanuels Grinbergs : [No izd. Universitas”, 1982, n 50(213)] / Eižens Leimanis // Zvaigžņotā Debess. – Rudens (1994), 21.-23.lpp.

⁷Riekstiņš, E., Dambītis, J. Rīgas matemātiskās skolas pārstāvis Dr. math. E. Grinbergs.- LZA Vēstis, B, № 6 (1993). Rīga: LZA, 1993, 78.-80. lpp.

⁸Matemātiķa Emanuela Grinberga manuskriptu dāvinājums. – Tiešsaistes pakalpojums. – Rīga : 2015. – Nos. no tīmekļa lappuses – Pieejas veids : tīmeklis http://www.biblioteka.lu.lv/e-resursi/kolekcijas-davinajumi/privatkolekciju-davinajumi/matematika-emanuela-grinberga-manuskriptu-davinajums/

⁹Emanuels Grinbergs. – Tiešsaistes pakalpojums. – Rīga : 2015. – Nos. no tīmekļa lappuses – Pieejas veids : tīmeklis http://www-groups.dcs.st-and.ac.uk/history/Biographies/Grinbergs.html