Akadēmiskais centrs
EDMUNDS ZIEMELIS (1880 - 1970)
Līdz ar Latvijas Universitātes nodibināšanu un fakultāšu darbības principu izstrādi tika domāts arī par mācību līdzekļu nodrošinājumu. Fakultātēs tika lemts par bibliotēku iekārtošanu. Inženierzinātņu fakultātes darbības pārskatā fiksēts, ka 1919. gada 26. septembra sēdē fakultātes padome vienojās par bibliotēkas izveidi. Sākotnēji šis pienākums tika uzticēts G. Švarcam. Iesāktos darbus turpināja E. Ziemelis, kurš deva lielu ieguldījumu Inženierzinātņu fakultātes bibliotēkas izstrādē. E. Ziemelis piedalījās bibliotēkas iekārtošanā un tehnisku jautājumu risināšanā, kā arī izstrādāja lietošanas noteikumus, kas attiecās uz studentiem un mācībspēkiem. Inženierzinātņu fakultātes bibliotēkas iekārtošanas un organizēšanas darbi tika pabeigti 1922. gada pavasarī.
Inženieru biedrības mēnešrakstā “Tehnika un celtniecība” E. Ziemelis uzsver izaugsmes nozīmi un profesijas pārstāvju ciešo saikni ar patriotisma idejām, kas viņam bijušas tuvas visu mūžu: “…tam jāstiprina mūsu inženieru un techniķu saimes ideoloģija 15. maija latviskās Latvijas garā, jāpalīdz katram atrast sava īstā vieta sabiedrībā, jāveicina pašdarbība un jāstiprina ticība sev pašam, savai profesijai un savai tautai, jo nevienu necels cits, ka tikai pats sevi, jo citādi mēs, inženieri un techniķi, paliksim kā tie «upes oliņi, sīkie zvirgzdiņi», kas Plūdoņa poēmā «Uz saulaino tāli» sauc putniem pakaļ: «Uz saulaino tāli mūs aiznesiet, no tumšajām varām atpestiet!» — Putni aizskrien, nedzird viņu gaudas... Kam nav pašam spārnos celties jaudas, to še sveši spēki valstīs, dzīs, kamēr saberzīs.»
Edmunds Ziemelis dzimis 1880. gada 7. novembrī, Bauskā. Pēc mācībām Bauskas pilsētas skolā un Jelgavas reālskolā iestājās Rīgas Politehniskā institūta Inženierzinātņu nodaļā, kur studēja no 1900. līdz 1907. gadam. Jau studiju laikā, lai iegūtu pieredzi un apmaksātu studijas, E. Ziemelis darbojās dažādos inženiertehniskajos projektos. Pēc studiju pabeigšanas 1909. gadā ieguva Vitebskas guberņas jaunākā inženiera amatu, 1911. gadā kļuva par guberņas jaunāko arhitektu. Latvijas valstij nozīmīgā laikā, 1918. gadā, E. Ziemelis atgriezās dzimtenē, kur Pagaidu valdības uzdevumā pārņēma savā uzraudzībā būvtehniskos procesus - piedalījās šoseju un zemes ceļu departamenta, Iekšlietu ministrijas būvniecības pārvaldes un Jūrniecības departamenta iekšējo ūdens ceļu nozares izveidošanā.
1919. gadā iesaistījās Latvijas augstskolas organizēšanā, kas vēlāk ieguva Latvijas Universitātes vārdu. E. Ziemelis piedalījās Inženierzinātņu fakultātes programmas un mācību plānu izstrādē, kā arī tika apstiprināts par mācībspēku augstskolā un atkārtoti pildīja Inženierzinātņu fakultātes dekāna pienākumus. Fakultātē tika izveidoti vairāki kabineti, kas nodarbojās ar zinātnisko un pētniecisko darbību. E. Ziemelis vadīja dziļbūvju kabinetu, uz kura bāzes tika izveidota ģeotehnikas laboratorija.
Balstoties uz iegūto pieredzi un veiktajiem pētījumiem, sarakstīja darbus: “Materiāli pāļu nestspējas jautājuma atrisināšanai” (1929.), “Pāļu pamati” (1938). Nozīmīgi ir arī E. Ziemeļa raksti un publikācijas presē par inženiertehnikas tēmām. No 1925. līdz 1929. gadam bija “Tehniskā Žurnāla” redaktors. 1933. gadā, aizstāvot disertāciju “Pētījumi par slodzēta objekta virsmas izveidojuma iespaidu uz mēģinājuma slodzēšanas rezultātiem smilts būvgruntīs” ieguva doktora grādu inženierzinātnēs. Paralēli darbībai inženiertehniskajā un izglītības jomā ieņēma vairākus nozīmīgus amatus valsts pārvaldē. Divās Saeimās (1925. līdz 1926. un 1928. līdz 1931.) pildīja izglītības ministra pienākumus. 1933. gadā tika iecelts par Latvijas Bankas padomes locekli un priekšsēdētāju. Savukārt 1939. gadā apstiprināts par profesiju kameras priekšsēdētāju, kuras galvenais uzdevums bija katras profesijas garīgo, tiesisko un ekonomisko interešu un vajadzību pārstāvēšana un kārtošana. Nozīmīgu ietekmi uz E. Ziemeļa darbu un dzīvi atstāja valdošās varas maiņa, 1941. gada 14. jūnijā viņš ar ģimeni tika izsūtīts uz Sibīriju. Latvijā E. Ziemelis atgriezās 1956. gadā ar vēlmi turpināt darba gaitas Latvijas Universitātē, tomēr profesora amatā viņš netika atjaunots. E. Ziemelis mira 1970. gadā.
B. Ziemelis, Toreiz un tagad. E. Tehnika un celtniecība, 1940, Nr.7
Laikmets un personība : rakstu krājums / Latvijas Universitātes Pedagoģijas un psiholoģijas institūts, Latvijas Skolu muzeju asociācija. 1-15. Rīga : RaKa, 2000-2015. 10 sēj. 47 - 63 lpp.
Latvijas Universitate divdesmit gados, 1919-1939. [Rīga] : Latvijas Universitāte, 1939. 2 sēj. 132 - 133 lpp
LU. Inženierzinātņu fakultāte, 1919.-1920. : [mācības spēku dzīves gaita un darbība]. [Rīga : b. i., 1929] 44 - 47 lpp.
Treijs, Rihards, Latvijas valsts un tās vīri : Latvijas Republikas Valdības. Ministri savos darbos : 1918.-1940.